NOBEIGUMS
Pedagoga profesionālo atbildību nosaka Izglītības likums. Tā ievērošana ir obligāta katram pedagogam. Pedagoga personīgajai idejai un darbībai ir jābalstās uz viņa pedagoģisko filozofiju, un tā savukārt projicējas uz mācību darba organizēšanu, un, protams, arī uz pedagoģiskā darba rezultātiem. Arī savas darbības vērtēšana jābalsta uz šo filozofiju, jo tieši tā veidos pedagoģiskās motivācijas un stratēģijas pamatu.
Latvijas nacionālās attīstības plānā 2007- 2013.gadam ir norādīts, ka izglītības sistēmas uzdevums ir panākt izglītota cilvēka konkurētspēju darbaspēka tirgū, attīstīt cilvēkos iniciatīvu, uzņēmību un radošu pieeju. To var panākt, ja skolotāji ir kompetenti profesionāļi savā jomā.
Zinātniece M. Rose min, ka skolotājam jādomā par savu profesionālo darbību un attīstību, tā jānovērtē un jāplāno uzlabošanas aktivitātes.
Pirmsskolas dvēsele un pedagoģisko pasākumu noteicējs ir skolotājs. Par skolotāju var izmācīties katrs, bet ne katrs var būt skolotājs. Te ir nepieciešams noteikts pedagoģiskais talants un profesijas prasībām atbilstošas personības īpašības.
Darbinieka personības novērtēšanas gaitā iegūtā informācija ir ļoti vērtīga vadītājam, kurš vēlas izzināt katra darbinieka individuālās psiholoģiskās īpatnības. Tas noteikti palīdzēs arī izvēlēties sev labāko darbinieku.
Praksē dažkārt var novērot, ka pirmskolās nav skaidri izdarīti pedagogu kā personāla - attīstības, izvēles, atlases, novērtēšanas un motivācijas jautājumi. Tomēr lielu nozīmi vajadzētu pievērst tam, lai būtu:
savlaicīgi un profesionāli organizēti personāla atlases un novērtēšanas procesi;
vēlme saskatīt darbinieku pozitīvās īpašības un trūkumus;
• izstrādāta adekvāta darbinieku motivācijas un prēmēšanas sistēma.
Ja darbiniekus neinformē par personāla novērtēšanu rezultātiem, procesa jēga zūd vispār. Gribu uzsvērt, ka laba, efektīva novērtēšana nav īslaicīgs pasākums, tai jāturpinās nepārtraukti visu gadu, jo tās jēga ir indivīda attīstīšanā, atbalstīšanā, labāko īpašību atrašanā un izkopšanā. Novērtēšana nav ieviesta, lai darbaspēku kontrolētu, bet gan lai tam palīdzētu attīstīt tieši tās iemaņas, kuras nepieciešamas pedagogam viņa profesionālajā darbībā. Ieguvējs ir gan darbinieks, kas apguvis jaunas iemaņas, gan izglītības iestāde, kam savukārt labumu dod tas, ka indivīds šīs iemaņas izmanto savā darbā. Ja novērtēšana izdarīta taisnīgi un visi tic, ka tas nepieciešams izaugsmei, novērtēšana parasti gūst lielu atbalstu visā darba kolektīvā. Ja kāds juties apdraudēts vai kontrolēts, tad novērtēšanas process nav iekarojis uzticību un darbinieki to neatbalsta. Pasākums jāorganizē tā, lai darbinieks justu, ka tas tiek darīts viņa labā, viņa izaugsmei. Ja cilvēki to saprot, gandarījums būs lielāks par iespējamām bailēm un nedrošību.
…
