Piesārņojuma humanitārās sekas
Pazemes ūdeņu piesārņojums ar arsēnu ir noticis vairākās vietās pasaulē, taču viens no spilgtākajiem piemēriem ir gruntsūdeņu piesārņojums ar arsēnu Gangas deltā Bangladešā un Rietumbengālijā Indijā. Tas ietekmē ap 25% no 2 vietējo ūdens nesēj slāņu ūdens ieguves avotiem un rada nopietnu saindēšanos ar arsēnu lielam cilvēku skaitam.
1. att. Pazemes ūdeņu piesārņojuma ar arsēnu izplatība pasaulē
Dipankars Čakraborti no Rietumbengālijas pievērša krīzei starptautisku uzmanību ar pētījumu, kas 1995. gadā publicēts žurnālā The Analyst. Viņš sāka pētījumus 1988. gadā Rietumbengālijā un 2000. gadā viņs galu galā publicēja Bangladešā veiktā pētījuma rezultātus rezultātus. Pētījumā ietilpst tūkstošiem ūdens, matu nagu un urīna paraugu. Tika atklāts, ka 900 ciematos arsēns pārsniedz valdības noteikto normu. Čakraborti saka, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa.
Čakraborti uzskata, ka arsēna attīrīšanas iekārtas, kuras Bangladešā ir uzstādījusi ANO Attīstības programma un Pasaules veselības organizācija ir kolosāla naudas izšķiešana dēļ to avārijām, neizdevīga novietojuma un kvalitātes kontroles trūkuma.
“Bangladeša ir saskārusies ar masveidīgāko intoksikāciju tās vēsturē”, uzskata Kalifornijas universitātes epidemoloģijas profesors un PVO konsultants Alans Smits.
Gruntsūdeņu horizonti ir stipri piesārņoti ar arsēnu Himalaju masīva erozijas rezultātā. Ūdens piesārņojuma dēļ cieš 30 miljoni iedzīvotāju Bangladešā un Rietumbengālijā. Kā raksta viena no vadošajā Francija avīzēm “Le Monde”, kopš 1992. gada zinātnieki ir konstatējuši, ka vairākos gruntsūdens līmeņos Bangladešā arsēna koncentrācija pārsniedz 0,05 mg/l, kas krietni pārsniedz PVO noteikto pieļaujamo normu- 0,01 mg/l.
Atsaucoties uz oficiāliem avotiem, to cilvēku daudzums, kas cieš no hroniskas arsēna intoksikācijas tuvojas 7000. Tomēr šis skaits pieaugs, jo no 129 miljoniem valsts iedzīvotāju piesārņojuma sekas uz sevis izjūt no 28 līdz 35 miljoniem iedzīvotāju.
…
