Pazemes ūdeņu piesārņojuma izpētei tiek izmantota virkne specifisku metožu. Biežāk izmantojamās raksturotas 7.tabulā.
Pazemes ūdeņu piesārņojums pārsvarā ir apkārtējās vides piesārņojuma sekas. Līdz ar to pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte ir komplekss uzdevums, kuru risinot jāveic arī citas procedūras, piemēram, atkritumu, notekūdeņu un virszemes ūdeņu ķīmiskā analīze, augsnes un aerācijas zonas grunts piesārņojuma kartēšana un tamlīdzīgi.
Turpmāk raksturotas tikai populārākās ģeofiziskās un hidroģeoloģiskās metodes.
Pazemes ūdeņu piesārņojuma izpētei bieži lieto elektroizpēti ar pretestības metodi (vertikālā elektriskā zondēšana un elektroprofilēšana). Pretestības metodes lietošanas priekšnosacījums ir piesārņoto pazemes ūdeņu mineralizācijas un attiecīgi arī elektrovadītspējas paaugstināšanās. Šī metode ļauj ar minimālu urbumu skaitu noteikt stipra piesārņojuma areālu, objektīvi izvēlēties novērošanas urbumu izvietojumu, kā arī kontrolēt piesārņojuma attīstību. Elektroizpēte galvenajos bīstami piesārņotajos objektos Latvijā (Olainē, Inčukalnā, Getliņos) tiek veiksmīgi izmantota kopš septiņdesmitajiem gadiem.
Otra populārākā virszemes ģeofizikālās izpētes metode ir radiolokācijas zondēšana. Šī metode ļauj kartēt gruntsūdeņu līmeni. Reprezentatīvākos rezultātus parasti var iegūt smilšainos iežos, interpolējot līmeņa dziļumu starp urbumiem.…