Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:637086
 
Vērtējums:
Publicēts: 24.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Patvēruma meklētāji, to statuss    5
2.  Bēgļu starptautiski tiesiskā statusa jautājumi    8
2.1.  Bēgļa statusa noteikšanas kritēriji    11
2.1.1.  iekļaušanas noteikumi    12
2.1.2.  pārtraukšanas noteikumi    13
2.1.3.  izslēgšanas noteikumi    14
2.2.  Bēgļa statusa noteikšanas procedūras    15
2.3.1.  kara bēgļi    18
2.3.2.  dezertieri un personas, kas izvairās no karadienesta    19
2.3.3.  personas, kas ir lietojušas spēku vai pastrādājušas vardarbības aktus    20
3.  Starptautiskās tiesības uz patversmi, patvēruma veidi    22
4.  Bēgļu starptautiskā aizsardzība un palīdzība, aizsardzības starptautiskās institūcijas    25
4.1.  bēgļu starptautiskā aizsardzība un palīdzība    25
4.2.  bēgļu aizsardzības starptautiskās institūcijas    27
  Nobeigums    30
  Literatūras saraksts    32
Darba fragmentsAizvērt

Iesākot savu darbu, vispirms, gribētos pievērst uzmanību izvēlētās tēmas aktualitātei, nelielam vēsturiskam pārskatam, un tad izvirzīt darba mērķi un noteikt galvenos uzdevumus.
Bēgļu jautājums kļuva īpaši aktuāls jau no Pirmā pasaules kara, kad nelabvēlīgo apstākļu dēļ un aiz bailēm cilvēki sāka meklēt aizsardzību un patvērumu citās valstīs. Tas turpinājās arī Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. Protams, starptautiskās organizācijas centās regulēt šo jautājumu dažādos statūtos, līgumos un konvencijās, aizsargājot bēgļu tiesības. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, kurš vēl joprojām skar pasaules sabiedrību, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, sliktos dzīves apstākļus Āfrikā, Indijā, Latīņamerikā u.c. valstīs. Cilvēki pārvietojas pa visu pasauli, meklējot labākus dzīves apstākļus un drošu vietu, kur varētu apmesties ar savu ģimeni. Bet, diemžēl, tikai neliela daļa no tiem iegūst patvērumu un tiem tiek piešķirts bēgļu statuss. Kas attiecas uz Latviju, saskaņā ar Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvija neizceļas ar lielu imigrantu skaitu, salīdzinot ar Eiropas valstīm, kur ārzemnieki veido ap 4-5% no iedzīvotāju skaita. Latvija no iedzīvotāju kopēja skaita ārzemnieki ir 1,4%. Līdz šim tikai 139 personas ir meklējušas patvērumu Latvijā, no kuram bēgļa statusu ieguvušas astoņas personas un alternatīvo statusu trīs personas. Jāatzīmē, ka tiesības palikt valstī, saņemot bēgļa vai alternatīvo statusu iegūst tikai apmēram 20-30% patvēruma meklētāju.
Patvēruma jautājuma vēsture ir tikpat ilga, cik cilvēces eksistence. Taču patvēruma – mūsdienu izpratnē – pirmsākumi ir meklējami aptuveni pirms 3500 gadiem, kad valstiskie veidojumi sāk pārtapt par valstīm mūsdienu izpratnē ar skaidri izteiktām robežām. Otrā gada tūkstoša vidū pirms mūsu ēras Tuvo Austrumu valstu valdnieki noslēdza vairākus līgumus bēgļu aizsardzībai, kuri paredzēja, ka personas, kuras ierodas no vienas valsts citā, nav izdodamas atpakaļ. Senās Grieķijas pilsētās–valstīs (polisēs) jebkurš, kas tika vajāts, varēja atnākt uz templi un pieprasīt patvērumu. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties