Ievads.
Modernās sabiedrības pamatsastāvdaļa ir cilvēks. Vismaz tā man gribētos domāt. Ikdienā cilvēki ne tikai strādā pelnot sev iztiku, bet arī savos brīvajos brīžos nodarbojas ar saviem hobijiem. Ir cilvēki kuri iet uz klubiņiem, lai pasēdētu pie alus kausa ar draugiem. Citi lasa grāmatas vai “sērfo” internetā. Ir arī tādi , kas mīl pazvilnēt sava mājoklī, atpūsties pie kamīna mīkstā šūpuļkrēslā. Ir arī tādi kam patīk savu brīvo laiku pavadīt svaigā gaisā, tā teikt pie dabas krūts. Šādās atpūtas reizēs tad viņi arī nodarbojas ar izsenis populāro pārtikas iegūšanas veidu zveju un medībām. Protams ka zveja un medības ir atļautas ar likumu. Bet to drīkst darīt tikai likumā noteiktajā laika periodā un lietojot atļautu medību aprīkojumu, un nepieciešamiem mednieka un medību tiesiskumu apliecinošiem atribūtiem. Blakus likumpaklausīgiem pilsoņiem pastāv arī indivīdi kuri reizi pa reizei atļaujas neievērot likumu noteiktās prasības kā rezultātā tiek pārkāpts likums, netiek ievērotas valsts un tātad arī visas sabiedrības un katra cilvēka atsevišķi intereses. Nemaz nerunājot par to ka tiek nodarīts kaitējums dabas videi. Šādas rīcības likumsakarīgs rezultāts ir tas, ka pēdējās desmitgadēs planēta ir zaudējusi daudzas dzīvnieku sugas. Vai arī nelikumīgas medības ir novedušas pie daudzu dzīvnieku sugu pastāvēšanas apdraudēšanas. Tā piemēram pēc speciālistu aplēsēm katru gadu vidēji izzūd pa vienam dzīvnieku veidam vai paveidam. Pēc starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem, sākot ar 1600. gadu izzudušas vairāk ka 60 sugu un 56 pasugu savvaļas dzīvnieku, kā arī 94 putnu sugas. Dažas apdraudētās sugas pateicoties dabas aktīvistiem ir izdevies izglābt no iznīcības. Tā piemēram Sibīrijas tīģerus Krievijā vai baltos degunradžus Āfrikā. Statistika liecina, ka Latvijā arī pastāv malumedības. Lielākoties šis nozieguma veids tiek izdarīts latenti un paliek neatklāts. Tomēr ir gadījumi kad malumednieki tiek saukti pie atbildības tā piemēram 1985. gadā pie kriminālatbildības par nelikumīgām medībām saukti 119 cilvēki. 1995. gadā tikai 12 cilvēki. Tanī pat laikā pie administratīvās atbildības 1995. gadā saukti 194 malu mednieki.
Medību tiesiskais raksturojums.
Katrs cilvēks kaut reizi mūžā ir dzirdēji vārdu medības. Vai arī klausījies tik plaši pazīstamus nostāstus kurus sauc par medību stāstiem. Tos nereti mednieki ir paši izdomājuši sēžot pēc medībām pie draugiem un malkojot šņabīti. Ko tad īstenībā saka Latvijas Republikas likumdevējs? Kas īstenībā ir medības, vai mēs to zinām? Katrā gadījumā medniekam tas būtu jāzina. Tātad tiesisko medību un ar medībām saistīto organizatorisko jautājumu, skaidrojumu mēs varam aplūkot LR medību likumā.
Un proti šis likums mums nosaka, ka par medībām atzīstama darbība, kuras nolūks ir vajāt, ķert un nogalināt medījamos dzīvniekus, kā arī medību platībās klejojošus bezīpašnieka dzīvniekus /suņus, kaķus/ un – pēc īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam izbēgušus mājdzīvniekus – mājlopus.
…
