Mežiem ir milzīga nozīme dzīvības uzturēšanā uz Zemes, jo tie ir gan skābekļa ražotājs, gan gaisa filtrs, gan mitruma regulētājs. Koksne ir pirmais kurināmais un pirmais celtniecības materiāls cilvēces vēsturē, izejviela dažādiem izstrādājumiem . Ne mazāk svarīga ir mežu nozīme cilvēku veselības nostiprināšanā, atpūtā un, protams, arī peļņas ziņā. Meži aug visās klimata joslās, bet to produktivitāte un sastāvs ir dažāds. Pasaules meži veido pēc platības un koksnes krājas aptuveni vienādas ziemeļu (pārsvarā skujukoki) un dienvidu (pārsvarā lapukoki) joslas. Ziemeļu joslā nav lielas sugu bagātības (apmēram 250 koku sugas). 2/3 no dienvidu joslas mežiem ir ātraudzīgi tropu lietusmaži – planētas plaušas, kuri ir arī koku sugām visbagātākie (3-5 tūkstoši augu sugu). Šajos mežos iegūst gan koksni, gan savvaļas augus un augļus. Lai arī šiem mežiem ir milzīga nozīme planētas vides saglabāšanā, pēdējos gados tos intensīvi izcērt, jo zeme nepieciešama lauksaimniecības attīstībai un vērtīgā koksne ir ļoti pieprasīta pasaules tirgū.
Valstīs, kurās ir bagātīgi mežu resursi, mežrūpniecība ir nozīmīga saimniecības nozare, kura nodrošina darba vietas iedzīvotājiem un dod peļņu valstij.
Kokmateriāli ir nozīmīga izejviela zāģmateriālu, celtniecības materiālu un mēbeļu ražošanā, kā arī celulozes un papīra ražošanā. No koksnes izgatavo vairāk nekā 20 tūkstošu izstrādājumu. Tomēr ½ no sagatavotās koksnes tiek izmantots kā kurināmais, kas ir ļoti nelietderīgi.
Pasaulē, īpaši ziemeļos esošajā meža zonā, darbojas milzīgi mežrūpniecības kompleksi, kuri izmanto gan koksni, gan tās pārpalikumus – zarus, skaidas, skujas. No tiem ražo skaidu plāksnes, kartonu, celulozi. Šajos kompleksos tiek sagatavotas arī izejvielas ķīmiskajai rūpniecībai.
Koksnes tirdzniecībā ir 2 galvenie eksporta virzieni. Pirmais – vērtīgo kokmateriālu eksports no Āfrikas lietusmežu teritorijā esošajām un Dienvidaustrumu Āzijas valstīm uz Eiropu, Japānu un ASV. Otrs virziens – no Kanādas, Ziemeļeiropas valstīm un Krievijas uz ASV, Japānu un Rietumeiropu.…
