Šo tematu autore izvēlējās tāpēc, ka tas ir pietiekami nepopulārs, tajā pašā laikā interesants un piesaistošs. Autore uzskata, ka sabiedrībā daudzi cilvēki nezin:
- Krimināllikuma 109.pantā ietvertā būtību,
to robežu, kad par koku ciršanu, iznīcināšanu un bojāšanu var iestāties kriminālatbildība,
to robežu, kad koku ciršana, iznīcināšana un bojāšana tiek uskatīta par smagu noziegumu.
Autore, izmantojot pieejamo literatūru un avotus, sniegs skaidrojošu ieskatu par Krimināllikuma 109.pantā minētiem terminiem, atbilstoši panta trīs daļām, noteiks noziedzīgo nodarījumu priekšmetus, vietas, objektus un subjektus, objektīvās un subjektīvās puses, piemērojamos sodus, analizēs šajā pantā minēto nodarījumu rezultātā radīto būtisko kaitējumu, salīdzinot minēs praktiskus piemērus, kā arī izteiks secinājumus par apskatītajiem jautājumiem.
Krimināllikuma 109.pantā minētie termini
Pamatojoties uz to, ka autores pētījumu objekts ir Krimināllikuma 109.pantā minētais, kā primārais būtu jāpiemin fakts, ka Krimināllikuma 109.pants ir ietverts Krimināllikuma XI nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi” un tāpēc būtu lietderīgi izskaidrot, ka noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi ir tādi kaitīgi, prettiesiski un kriminālā kārtā sodāmi nodarījumi (darbība vai bezdarbība), kas apdraud dabas objektu saglabāšanas, dabas resursu racionālas izmantošanas un dabas bagātību atjaunošanas un vairošanas intereses1.
Autore uzskata, ka Krimināllikuma 109.pantā2 minētie primārie termini – patvaļīga koku un citu stādījumu ciršana, iznīcināšana, bojāšana, kā arī sveša meža zeme vai cita svešas zemes platība u.c., būtu jāizskata katrs termins atsevišķi. …