Jāņa Poruka un Anša Vairoga kopīgās personības iezīmes.
Iepazīstoties ar Jāņa Poruka dzīves gājumu, es izsecināju, ka Ansis Vairogs ir J. Poruka iemiesojums, tas ir viņš pats, tikai kā sava darba varonis.
Jāņa Poruka dzīve ir pārsteidzoši līdzīga viņa darba varoņa Anša Vairoga dzīvei. Ansis peldēja dzīves noslēpumos, lai sazvejotu sev tik daudz pērļu, ka varētu iegūt tiesības dzīvot citā pasaulē. Kāpēc viņš tā rīkojās? Tāpēc, ka Ansis realizēja: „Ar savām pērlēm es šajā pasaulē nevaru vietas nopirkt”. Arī Poruks ar savām darbu pērlēm ieguvis tiesības dzīvot „citā pasaulē” – mūsu galvās. J. Poruks , tāpat kā A. Vairogs bija savādnieks pa dzīvi, viņš neiederējās sava laika sabiedrībā. Tas viņu lēnām nogalināja kā vēzis nogalina slimnieku, taču tas raksturo viņa gara un dvēseles stiprumu. Šeit redzams, ka Ansis patiešām atspoguļo paša autora izjūtas un dzīves pieredzi. Poruks savu dzīvi pavadīja gan pilsētā, gan laukos, gan dzimtenē, gan ārzemēs – tāpat kā Ansis, bet tā arī īsti neatrada izeju no dzīves uzspiestā rūgtuma sirdī. Viņiem abiem riebās bezpersonība, individualitātes neesamība, dvēseliskā vienaldzība un paviršība apkārtējos cilvēkos un pasaulē kā tādā. Abiem bija nepieņemama samierināšanās ar dzīves netaisnīgo pelēcību, viņi ar to cīnījās, pat ja tikai savos sapņos un fantāzijās, tomēr viņi nebija vienaldzīgi un bezdvēseliski, kā lielākā sabiedrības daļa. Abos kvēloja sapnis par atsevišķā cilvēka personības individuālu attīstīšanu, pilnīgošanu, izkopšanu. Kā J. Poruks, tā arī A.Vairogs visu mūžu ilgojas ieraudzīt intelektuāli attīstītas, garīgi bagātas, ētiski skaidras personības.
„Tas notiek viscaur dabā: jāattīstās! Un, kurš vairāk attīstījies, - nav vēl absolūts, mūžīgs, kas vairs nepārvēršas, nav vēl pilnīgi attīstījies! ”
…