Dz. politiski represēto ģimenē. 1956 atgriezās Latvijā un bērnību pavadīja Slampes Kalna Ķivuļos. Beigusi Murjāņu sporta internātskolu (1970), LVU Filolol. fak. Latviešu val. un lit. nod. (1975). Strād. Rakstn. sav. par tehnisko sekretāri (1974- 75), par referenti (1975- 79). Vadījusi Rīgas jauno literātu studiju (1980- 82), bijusi dzejas konsultante žurn. “Liesma” (1977- 90). Kopš 1989 X žurn. “Karogs” galv. redaktore. RS b. (1979). LPSR N. b. k. d. (1989).
Pirmā nozīm. publikācija- dzejolis “Balādīte” žurn. “Karogs” 1972 (1. nr.). Dzejoļu krāj. “Vakar zaļajā zālē” (1977) un “Rīt varbūt” (1979) atklāts 70. gadu Latvijas jaunatnes koptēls ar tai raksturīgu dzīvesveidu un problemātiku. Liriskais varonis- ārēji komunikabls, bet iekšēji noslēgts- atspoguļo s-bā valdošās nihilisma un atsvešinātības tendences. Vadmotīvs- dzīves jēgas meklējumi, personības veidošanās problēmas. Indivīda un sabiedrības vērtības kritēriji- ētiskais progress, garīgums, radoša aktivitāte. Krāj. “Nav vārdam vietas” (1985) saturiski un intonatīvi bagāts, ar padziļinātu pasaules uztveri. Parādību konkrētais tēlojums pārtapis filoz. vispārinājumā. Dzejnieces personība visspēcīgāk atklājas simboliskajā Mātes- dzīves harmonizētājas misijas tēlojumā un dziļajā piederības apziņā savai zemei un tautai. Tautas likteņtēma vismonolītāk skan krāj. “Debesis, debesis” (1988). Tā ir dziļa traģisma piesātināta, emocionāli spēcīga dzeja par gadsimtu verdzībā pazemotās latv. tautas postu un sāpēm, tās brīvības alkām un cerībām. Saturiski un mākslinieciski noskaņotais krāj. ir intonatīvi daudzveidīgs- kontrastē līdzsvarota pašapcere un jūtu atvērtība. Formai raksturīga konkrēta tēlainība, tautas valodā sakņota izteiksmes vienkāršība un dabiskums.
80. gados Z. pievērsās dramaturģijai. Tajā realizēts mērķis- risināt globālus jautājumus, sintizēt vienlaikus darbojošos aktuālos un pārlaicīgos motīvus. Arhetipālas situācijas, mītiskas pasaules atmosfēra saplūst ar 20. gs. konkrētību. Lugā “Pilna Māras istabiņa” (per. un t0rī 1983, grām. 1987) dominē indivīda un sabiedrības atbildības problēma, meklēti cēloņi cilvēcības degradācijas procesam. Lugas darbība risinās divos plānos- sadzīviskajā un simboliskajā. Sintizējošais elements- saturiski daudzveidīgā Māras tēla simbolika. Lugā “Tiesa” (per. 1984, t-rī 1985,grām.1987)sabiedrības degradācija parādīta kā nežēlīgas verdzības rezultāts. Otrs motīvs- cilvēka tieksme pēc laimes, pēc brīvības. Brīvības ideja saistīta ar vienprātību. Vienotāja dziesma simbolizē tautas garīgo spēku, nākotnes cerību. Lugā “Dzīvais ūdens” (per. 1987, t-rī 1988) mītiskā un aktuālā savienojums izpaužas vistiešāk. Pamatkonflikts- starp patiesību un meliem. Aktuāls melu “teorijas” antihumānais, dzīvību apdraudošais raksturs. Risinātas konfliktsituācijas starp patiesību, pienākumu, ilgām, mīlestību. Z. sar. libretu Z. Liepiņa rokoperai “Lāčplēsis” (t-rī 1988), kas ieguvis patstāvīga dram. darba vērtību. Tautas likteņtēmas risinājums aktualizēts, sasaucas ar 80. gadu politisko atmosfēru Latvijā.…
