Šo grāmatu izvēlējos, jo interesants likās nosaukums. Vēlējos lasīt grāmatu, kura man varētu palīdzēt saprast savas un arī citu kļūdas saskarsmē ar citiem cilvēkiem ikdienā, mācīties dzīvot labāk un saskanīgāk, taču sākumā nezināju, ka grāmata domāta psihologiem, kuriem rodas dažādas problēmas psihoanalīzē. Tomēr grāmatas saturs savā veidā man ir mazliet palīdzējis daudz ko saprast, piemēram, kaut vai iedziļināties tajā, ko saka citi cilvēki, mēģināt veidot kādu sakarību starp cilvēka pateikto un notikumiem no viņa dzīves.
Grāmatas publikācija sniedz iespēju gūt kaut ko labu no gadījumiem, kad autoram bijusi izdevība tik daudz mācīties no katra sava pacienta un studenta
Šī ir viena no Patrika Keismenta jaunākajām grāmatām (3.), kura publicēta 2002. gadā. Izcilā britu psihoanalītiķa darbs ,, Mācāmies no savām kļūdām’’ ir pilns unikālu domu, iejūtīgu pieeju un savdabīgiem, skaidri definētiem psihoanalīzes jēdzieniem. Grāmatā autors atklāti un rūpīgi ar klīnisku piemēru palīdzību iztirzājis savas un arī kolēģu pieļautās kļūdas, turklāt viņš to dara ar objektivitāti, izcilu takta izjūtu un iejūtību. P. Keisments raksta: ,,Analītiķi un psihoterapeiti nelabprāt dalās savās neveiksmēs, taču es domāju, ka visi iegūtu daudz vairāk , ja daži būtu gatavi pastāstīt par savām kļūdām arī citiem.’’ Otrās nodaļas epigrāfā autors licis izteicienu: ,,Ikviens, kas baidās kaut ko darīt, lai nekļūdītos, galu galā neizdara neko.’’ Autora darbs, tāpat kā psihoanalītiskās domas attīstība, ir nepārtraukts process virzībā uz arvien labāku rezultātu.…
