Filozofiskas jautājumu nostādnes būtībā jau ietverts tas, ka filozofiskā jautājumā tematizētais priekšmets nav aplūkojams atrauti no filozofijā aplūkojamo priekšmetu veseluma. Šis apstāklis nebūt nav tikai un vienīgi kāda noteikta filozofijas laikmeta iezīme, bet filozofijas kā noteikta jautājumu uzstādīšanas un atbilžu iegūšanas veida specifika, kas sevi apliecina arī 20. gadsimta filozofijā. Viens no ietekmīgākajiem 20. gs. filozofiem Martins Heidegers (1889-1976), kura filozofiskie meklējumi neapšaubāmi ir viens no aizraujošākajiem un sarežģītākajiem filozofisko pārdomu ceļiem, uzdevis – pēc paša vairākkārtējām liecībām – tikai vienu jautājumu, kuru pūlējies pārdomāt visas savas filozofiskās odisejas gaitā. Tas ir jautājums par esamību, kas slēpti vai atklāti ir bijis Rietumu domāšanas pamatjautājums kopš tās sākumiem. Pat vairāk: šis jautājums ir Rietumu domāšanas un kultūras aizsākums, jo atbildēt uz šādu jautājumu nozīmē sniegt atbildi, kas savā izvērsumā aptver ne tikai teorētisku meklējumu jomu, bet gan dzīves totalitāti. Savulaik labais, skaistais, patiesais kā galēji domāšanas un dzīves orientācijas punkti taču radās no mēģinājuma sniegt atbildi uz jautājumu par esamību. Ja M. Heidegers savās pārdomās tematizē Rietumu domāšanas attīstību kā vienotu norisi, ko viņš dēvē par metafiziku un kurai raksturīga esamības aizmiršana jeb maldu ceļi esamības domāšanā, tad viņš pats savā filozofijā nebūt vienkārši neatmet visu Eiropas domāšanas mantojumu. Saikne, kas kādreiz vienoja labo, patiesību un skaistumu Platona tekstos un Akvīnas Toma dižo viduslaiku sholastikas summā, Heidegera pārdomās pārsteidzošā kārtā tiek nostādīta uzmanības centrā un tieši jautājuma par esamību risinājumā. Domāt šo saikni – tā Heidegers – nozīmē vispirms mēģināt noskaidrot, kā tā tikusi domāta Eiropas domāšanas vēsturē un tad jautāt, vai vēsturiskais Eiropas metafizikas liktenis nepaver iespēju domāt šo saikni citādi, domāt to no jauna, no „cita sākuma”, kas pēc vācu filozofa pārliecības jau bijis ietverts Rietumu domāšanas „pirmajā sākumā” – sengrieķu domāšanas sākumos. …
