Mēs dzīvē bieži sastopamies ar tādu jēdzienu, vārdu kā patiesība. Bet vai mēs īsti varam pateikt, kas ir patiesība?
Ar šī darba palīdzību autore vēlas ielūkoties, kas, tad īsti ir patiesība, kā to izpratuši un izskaidrojuši domātāji dažādos laika posmos, kas ir patiesība kristietības skatījumā, kā patiesību atrodam strīdā, kāda ir patiesība attiecībā uz pašu cilvēku, kāda saikne ir starp patiesību un nepatiesību.
Neviens pilnīgi skaidri nezina, kas ir patiesība. Varam vienīgi nojaust, ka patiesība ir tas, uz ko tiecas visi cilvēki uz zemes. Kad cilvēki būs izzinājuši patiesību, viņi pilnīgi atrisinās savas laicīgās problēmas un varēs tuvoties Dievam.
Sokrata mācība par daiļo un patieso
Sokrats, pastaigādamies Atēnu ielās, mācīja ļaudis, ka daiļais ir patiesais, vai: kas ir patiess, tas ir arī daiļš un otrādi. Identificējot daiļumu ar patiesību, Sokrats neapzinājās bezdibeni, kas šķir šos jēdzienus vienu no otra. Kas ir daiļš, vēl nav patiess, un kas ir patiess, vēl nav daiļš. Sokrata mācībā par daiļā un patiesā identitāti mēs atklājam teorētisku aistētisku vērtību sajukumu, patiesības sajukumu ar psihiskiem patiesības pārdzīvojumiem. Lai mēs kā turētos pie kādas vērtību teorijas, vienmēr jāatzīst, ka ir vismaz dažas relatīvas vērtības, kas ne tikai var būt savādākas dažādiem vēsturiskiem laikiem, dažādām sabiedrības šķirām, dažādiem subjektiem, bet pat – dažādas vienam un tam pašam subjektam dažādos gadījumos. …