Vispirms laikam būtu jāsāk ar to, kas vispār ietekmē pircēju rīcību. Visus patērētāju rīcību ietekmējošos faktorus var iedalīt piecās grupās:
„ekonomiskie
Sociālie
Kultūras
Personiskie
Psiholoģiskie.”(Albuže 2007, 47.lpp.)
„Ekonomiskie nosacījumi, kas regulē patērētāja rīcību, ir:
Maksātspēja(ienākumu līmenis, to stabilitāte)
Ietaupījumi
Parādi un spēja tos nomaksāt.”(Albuže 2007, 48. lpp.)
Ekonomiskais faktors ietekmē patērētāja uzvedību visnozīmīgāk, tomēr tas ietekmē arī visus pārējos patērētāju rīcību ietekmējošos faktorus. „Piemēram, piederība kādai noteiktai sociālai grupai lielā mērā atkarīga no cilvēka ienākumu līmeņa.” (Albuže 2007, 49. lpp.) „Sociālie slāņi ir salīdzinoši stabilas sabiedrības grupas, kurās apvienojas cilvēki ar līdzīgām dzīves vērtībām, interesēm un rīcības principiem.”(Albuže 2007, 49. lpp.) Līdz ar to viņi iegādāsies līdzīgus produktus, ies uz līdzīgiem veikaliem un izklaidēsies līdzīgi. „Slāņi atšķiras nevis pēc vienas, bet pēc vairākām pazīmēm(īpašums, ienākumu līmenis, izglītība, darbības veids, dzīvesveids u.tml.)”(Albuže 2007, 49. lpp.) „Patērētāja rīcību tirgū būtiski ietekmē darba nodrošinājums:
Samazinās ienākumu līmenis,
Var zaudēt piederību formālai vai neformālai grupai.”(Albuže 2007, 50. lpp.)
Kultūras faktori saistīti ar „kultūras attīstības līmeni, nacionālajām īpatnībām, reģiona ģeogrāfisko izvietojumu.”(Albuže 2007, 51. lpp.)
Personiskie faktori ir ļoti dažādi – vecums, dzīvesveids, profesija, rakstura īpatnības, pašapziņa, intereses, ienākumi utt. .(Albuže 2007, 52.-54. lpp.)
Psiholoģiskajos faktoros var ietvert motīvu, uztveri, apguvi, pārliecību(pārliecība pastiprina vai vājina motīvu) un nostāju jeb attieksmi(piemēram, atzīšana, ka kādas firmas prece ir vislabākā).(Albuže 2007, 55., 58. lpp.).…