Ekonomisti apskata ekonomiku divējādi – mikrolīmenī un makrolīmenī. Mikroekonomika ir zinātne, kas pēta dažu saimniecisko subjektu izturēšanos (viens patērētājs, viens ražotājs, viena prece), pircēja un pārdevēja plānu saskaņošanu tirgū, analizē cēloņu un seku likumsakarības, ko ietekmē indivīdu, firmu un sabiedrības izvēle.
Mārketings ir pasākumu komplekss, kas ietver tirgus pieprasījuma izpēti un prognozēšanu, preču un noieta plānošanu, firmas darba optimizēšanu un daudz ko citu. Tirgus ekonomikā jebkurš indivīds ikkatru brīdi ir izvēles situācijā. Patērētāja izvēli starp dažādām precēm un pakalpojumiem (viņa uzvedības loģiku tirgū) ietekmē vairāki faktori:
Cilvēka vajadzības;
Patērētāja motivācija;
Pieprasījums (patērētāja reālās iespējas);
Reklāma.
Vajadzības ir vēlmju izpausmes forma atbilstoši cilvēka individualitātei, kultūrai un sabiedrības attīstības līmenim. Cilvēka vajadzības ir ļoti daudzpusīgas, bet tās var sadalīt divās lielās grupās. Pirmajā vajadzību grupā ietilpst fizioloģiskās jeb primārās vajadzības (elpot, ēst, dzert, gulēt, seksuālās). Otra cilvēku vajadzības grupa ir sekundārās, kas pēc savas dabas ir psiholoģiskas vajadzības (cieņa, vara, veiksme, piederēt kādam). Cilvēku vajadzības nevar tieši novērot un izmērīt, bet par to eksistēšanu var spriest pēc cilvēku uzvedības. Cilvēku vajadzību izpratni un to saistību ar motivāciju skaidro divas populārākās teorijas – A.Maslova vajadzību hierarhija un F.Hercbergera divfaktoru teorija.…
