Latvijā noteicošā ir brīvā tirgus konkurence, kas novējojama lielākajai daļai preču un pakalpojumu grupu. Pastāvot sīvai konkurencei, pārdevējiem būtu jārūpējas ne tikai par patērētāju apmierinātību un lojalitāti, bet arī par to tiesību ievērošanu. Bet diemžēl nākas secināt, ka par to domā tikai tālredzīgi uzņēmumi un tie, kas to var atļauties. Savukārt sfērās, kur valda monopols (piemēram, īres un komunālie pakalpojumi) – patērētājs ir visneaizsargātākais.
Patērētāju tiesību aizsardzības pamati meklējami 1962. gada 15. martā, kad tika publiskoti ASV prezidenta Džona Kenedija patērētāju tiesību aizsardzības pamatprincipi. Tie bija četri:
patērētājam ir tiesības uz preču drošumu;
patērētājam ir tiesības uz informāciju;
patērētājam ir tiesības izvēlēties;
patērētājam ir tiesības tikt uzklausītam.
Vairāk nekā 20 gadu vēlāk, 1985. gada 9. aprīlī, šie Dž. Kenedija izvirzītie patērētāju tiesību aizsardzības pamatprincipi tika ņemti par pamatu ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtajiem patērētāju tiesību aizsardzības pamatprincipiem, papildinot jau četrus esošos ar vēl diviem:
patērētājam ir tiesības uz izglītību savu tiesību aizsardzības jautājumos;
patērētājiem ir tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās.
Visi šie principi ir ievēroti arī veidojot Latvijas likumdošanu par patērētāju tiesībām un interešu aizsardzību.
Patērētāju tiesības ir svarīgi pārzināt gan pārdevējiem, gan pircējiem. Pircējiem, tas ir būtiski, lai aizsargātu savas intereses, savukārt pārdevējiem jāapzinās, ka par šo tiesību pārkāpšanu viņiem nāksies atbildēt tāpat kā par jebkura cita likuma pārkāpšanu.
Šo tematu mēs izvēlējāmies tādēļ, ka vēlējāmies noskaidrot cik aizsargāts ir Latvijas patērētājs, vai cilvēki pārzin savas tiesības, kā arī tāpēc, lai turpmāk mums pašām nenāktos ciest no mūsu patērētāju tiesību pārkāpšanas.
Darbā ir apskatītas gan teorētiskas pamācības, gan arī pircēju un tirgotāju stāsti par patērētāju tiesībām, to pārkāpumiem un pildīšanu.
Patērētāju aizsardzības likumā ir teikts: ..patērētājam jādod iespēja pilnībā realizēt tādu preci vai saņemt tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas. Lai šīs tiesības aizsargātu, ir izveidots Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk tekstā – Centrs vai PTAC).
Patērētāju tiesību aizsardzības centra mērķis ir īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Centra kontrolē ir nepārtikas preces, izņemot medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, farmaceitiskie produkti, dzīvnieku kopšanas līdzekļi un sadzīvē lietojamā ķīmija.
Centrs ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, Centra darbību finansē no valsts budžeta līdzekļiem un tam ir šādas struktūrvienības:
Patērētāju tiesību aizsardzības un reklamāciju daļa;
Kontroles daļa;
Patērētāju informēšanas nodaļa;
Rēzeknes reģionālais sektors;
Grāmatvedības un darba algu daļa.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktās funkcijas:
Centrs organizē un koordinē patērētāju tiesību aizsardzības valsts politikas īstenošanā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju sadarbību.
Centrs izskata patērētāju iesniegumus un sūdzības par patērētāju tiesību pārkāpumiem.
Centrs uzrauga nepārtikas preču (izņemot medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, farmaceitiskos produktus, kosmētiskos līdzekļus, veterinārfarmaceitiskos produktus, dzīvnieku kopšanas līdzekļus, sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus) tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu.
Centrs sniedz juridisku palīdzību patērētājiem un var aizstāvēt tiesā patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.
Kā Centrs palīdz patērētājiem:
informē par patērētāju tiesībām;
konsultē kā rīkoties, ja patērētāju tiesības ir pārkāptas;
informē par preču iegādes un pakalpojumu izmantošanas iespējām;
informē par nedrošām precēm;
konsultē par iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu kvalitāti;
organizē iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu ekspertīzi;
izskata iesniegumus un sūdzības par patērētāju tiesību pārkāpumiem;
palīdz atrisināt konfliktus, kuri radušies ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem;
palīdz sagatavot prasības pieteikumus tiesai;
dod atzinumus lietās, kurās prasītāji ir patērētāji;
iesniedz tiesā prasību pieteikumus, lai panāktu patērētāju likumīgo prasību izpildi;
pārstāv patērētāju intereses standartizācijas tehniskajās komitejās;
pārstāv patērētāju intereses normatīvo aktu izstrādes un pilnveidošanas procesā. …
