Katru dienu mēs slēdzam pirkšanas-pārdošanas līgumus, iepērkoties veikalā, pa telefonu vai internetā; maksājam par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonu, dodamies ceļojumā vai ņemam kredītu bankā. Vai mēs apzināmies, ka katra no šīm darbībām ir civiltiesisks darījums, kurā piedalās preču vai pakalpojuma sniedzējs un preču vai pakalpojuma saņēmējs? Vizdrīzāk - nē. Noslēgtā darījuma sekas ir atbildība par līguma pienācīgu izpildi.
Bieži vien mēs ar izpildi esam apmierināti, tomēr gadās arī nepatīkami pārsteigumi, piemēram, nopērkot zābakus, pēc pirmajiem soļiem tiem nokrīt zole, vai runājot pa telefonu, mēs patīkamas balss vietā dzirdam tikai trokšņus. Ko šādās situācijās darīt? Kā rīkoties? Vai kāds var aizstāvēt mūsu tiesības slēdzot pirkuma līgumu? Vai patērētājam būtu jāsamierinās ar nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu?
Pat labi attīstītas tirgus ekonomikas apstākļos ir nepieciešami pasākumi patērētāju aizsardzībai, jo patērētajam ir jāzina, vai netiek lietoti negodīgi un maldinoši tirdzniecības paņēmieni.
Mana darba mērķis ir apskatīt patērētāju tiesiskās aizsardzības veidus, iepazīties ar patērētāju tiesību aizsardzības pirmsākumiem un galvenajiem normatīvajiem aktiem Eiropas Savienībā un Latvijā, apskatīt būtiskākās problēmas, kā arī sniegt nelielu ieskatu patērētāju izglītošanas jautājumā. Izpētes procesā tika izmantoti atsevišķi raksti un lielāki pētījumi par šo tēmu, kā arī izglītojoši materiāli patērētājiem.
…