1. Patērētāju tiesības un to nepieciešamība
Patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. (7)
Jau senos laikos, cilvēki, iegādājoties preces, vēlējās būt pārliecināti, ka informācija, kuru sniedza tirgotājs ir patiesa, vēlējās būt droši, ka prece neapdraud viņu drošību. Tolaik vēl nepastāvēja stingra kārtība, kā uzraudzīt tirdzniecību, taču melošanas gadījumā pārdevēju varēja pat nogalināt. Domājams, ka tieši tas ir iemesls šāda likuma izstrādei, jo ne vienmēr vainīgais bija tirgotājs.
Patērētāju tiesību likums aizstāv ne tikai paša patērētāju tiesības, bet arī ražotāju, pārdevēja, pakalpojuma sniedzēju, kā arī citu tiesības. Mūsdienās mēs esam pieraduši, ka, norēķinoties veikalā, pārdevējs mums izsniedz čeku. Taču ne visi saprot, ka čeks ir līgums starp pārdevēju un pircēju un, ka tas var būt svarīgs dokuments savas taisnības pierādīšanai. Ja šis dokuments tiek nozaudēts, iespēja atgriezt preci, visdrīzāk, nebūs iespējama un pārdevējs, šajā piemērā, būs uzvarētājs pat tad, ja defekts vai cits kaitējums ir noticis tieši pārdevēja dēļ.
Kā jau tika minēts, mūsdienās patērētājiem ir jāsastopas ar ļoti lielu izvēli un iestādes, kas uzrauga tirdzniecību, fiziski nespēj pilnīgi kontrolēt katra uzņēmuma darbību, tāpēc valstij ir jāizveido likums, kas spētu kontrolēt tirgošanos un patērētājiem ir jābūt informētiem par savām tiesībām.
Informētība par patērētāju tiesībām un vispārīgām cilvēka tiesībām, manuprāt, nav uztverta, kā viena no svarīgākajām problēmām, ar ko nākas saskarties cilvēkam. Laikā, kad liela uzmanība tiek pievērsta masu medijiem un informāciju tehnoloģijām, cilvēku tiesības tiek atstātas otrā plānā. Jāatzīst, ka tiek veiktas dažādas akcijas, piemērām, bukletu veidošana, nelielas īsfilmas un citas akcijas, taču uzskatu, ka tās nav pietiekami efektīvas, lai nomāktu reklāmas, kas saistītas ar preču atlaidēm un tamlīdzīgas reklāmas. Tas saistāms, ar to, ka sabiedrībā pastāv skeptisks uzskats par reklāmām un nereti tām pat netiek pievērsta uzmanība. Par piemēru varētu ņemt Rīgas daudzdzīvokļu ēku pastkastītes. Tām visapkārt mētājas dažādas reklāmas, bukleti un, iespējams, kaut kur zem tām, atrodas arī buklets par jaunākajiem likuma grozījumiem patērētāju tiesību jomā. Rezultātā informācija nenonāk līdz patērētājam.
…
