Ikdienā, iegādājoties preces un izmantojot pakalpojumus, mēs visi esam patērētāji. Tādēļ katram no mums ir svarīgi zināt patērētāju tiesības, lai spētu izvairīties no problēmām iepērkoties, vai arī lai zinātu, kā pareizi rīkoties konflikta gadījumos.
Šī tēma Latvijā ir aktuāla un ne visi ir informēti, kādos gadījumos var runāt par patērētāju tiesību pārkāpumu un kādās iestādēs jāvēršas, ja ir noticis patērētāju tiesību pārkāpums, tāpēc kursa darba mērķis ir noskaidrot, kas ir tiesību pārkāpums un kur vērsties, ja tas noticis. Lai sasniegtu kursa darba mērķi, nepieciešams izpētīt patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanas bāzi, kurā noskaidrot, kādos gadījumos var runāt par patērētāju tiesību pārkāpumu, noskaidrot prasījuma iesniegšanas kārtību un kādās iestādēs vērsties pārkāpuma gadījumā.
Kursa darbā izmantota aprakstošā metode. Darbs izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību.
1. Patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie likumi
Latvijā patērētāju tiesību aizsardzību jomā ir ļoti plaša likumdošanas bāze. Šajos normatīvajos aktos ir apskatīts un noteikts ievērojams skaits tiesību un pienākumu gan no patērētāju, gan no pārdevēju puses, jo katram ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Normatīvie akti patērētāju tiesību aizsardzībā ir:
1.Likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums”;
2.Likums "Reklāmas likums”;
3.Likums "Par atbilstības novērtēšanu”;
4.Likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums";
5.Likums "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”;
6.Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 889 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums”;
7.Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumi Nr. 154 "Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze";
8.Ministru kabineta 2001. gada 27. februāra noteikumi Nr. 83 “Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes”;
9.Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumi Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas";
10.Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 184 "Ārvalstīs izdoto atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu un apliecinājumu atzīšanas kārtība” u.c. [5.].
Ir vēl daudz un dažādi specializētie MK noteikumi, piem., par rotaļlietu drošību, par tekstilizstrādājumiem, elektroprecēm, medikamentiem, sadzīves precēm u.c.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, tāpēc nepieciešams skaidrot, kādos gadījumos var runāt par patērētāju tiesību pārkāpumu un kādas tiesības ir patērētājiem tiesību pārkāpuma gadījumā.…
