Ievads
Pakalpojums ir ekonomiskas darbības veids, kas sniedz kādu labumu un kas izpaužas darba, konsultāciju, vadīšanas prasmes un tamlīdzīgā veidā.1
Nereti par pakalpojumiem saka: tas ir viss, ko var pirkt vai pārdot, bet ko nevar uzmest uz kājas.
Pakalpojumu neatņemama sastāvdaļa ir cilvēks un šī pazīme pakalpojumus būtiski atšķir no fiziskajām precēm. Pakalpojumus raksturojot, lieto terminu „mijiedarbība”. Virkne zinātnieku iesaka šo mijiedarbību, tās būtību aplūkot kā procesu.
Interesanti un noderīgi par pakalpojumu izsakās H.Bekvits. Viņš atzīst: preces lieto, bet pakalpojumi ir daļa no mūsu dzīves pieredzes, tos pārdzīvo; preces ir bezpersoniskas (ķieģeļi, augļi, zīmuļi- tās ir lietas, kas pastāv bez mūsu personiskās saites ar tiem, tie ir objektīvi), bet pakalpojumiem vienmēr ir personificētas iezīmes, reizumis pat ļoti būtiskas. Pakalpojuma piegādātāja un patērētāja attiecībās atsedzas abu pušu personīgās īpašības.2
Pakalpojumu tirgū ļoti liela nozīme ir personālam. Runa ir par mijiedarbību, par procesu, kam jābūt abpusēji patīkamam emocionāli un profesionāli. Tāpēc jāpilnveido viesmīlības kultūra un jo īpaši veikalos, frizētavās, skaistuma kopšanas salonos, kafejnīcās, restorānos. Viesmīlībā galvenā ir attieksme, kura ļoti lielā mērā ietekmē klienta vēlmi atkārtoti izmantot konkrētā uzņēmuma pakalpojumus.
Latvija lielā mērā ir radījusi institucionālus priekšnoteikumus un tiesisko bāzi, lai novērstu šķēršļus pakalpojumu sniegšanai un lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus funkcionēšanu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (tālāk tekstā- ES). Līdz ar Komerclikuma pieņemšanu tika likvidēti visi šķēršļi ārvalstnieku uzņēmējdarbībai Latvijā, kā arī likums būtiski uzlabo vidi uzņēmējdarbībai Latvijā. Lai gan Latvija ir panākusi būtisku progresu ceļā uz pievienošanos ES iekšējam tirgum attiecībā uz brīvu pakalpojumu kustību, vēl joprojām pastāv dažas nepilnības, kas ir jānovērš.
Finanšu pakalpojumu tiesiskais regulējums gandrīz visos aspektos atbilst ES direktīvu prasībām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (Finanšu sektora uzraudzības institūcija Latvijā) turpina darbu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma atbilstību ES prasībām un attīstībai finanšu sektorā .
Personu datu izmantošanas un aizsardzības jomā Latvijas likumdošanā ir jāveic vairāki
_______________
1Niedrītis J. Ē. Mārketings.-Rīga: Turība, 2005.-168.lpp.
2 Turpat, 169.lpp.
labojumi, lai pilnībā panāktu tās atbilstību acquis prasībām, kā arī jānostiprina Valsts datu Inspekcijas kā neatkarīgas iestādes statuss.
Līdz ar likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” pieņemšanu tika radīta tiesiskā bāze profesionālās kvalifikācijas savstarpējai atzīšanai reglamentēto profesiju jomā.
Darba mērķis- apskatīt pakalpojuma būtību, specifiku un pakalpojumu sektora attīstību nacionālajā ekonomikā.
…
