NOSLĒGUMS
Veiktās analīzes noslēgumā nepieciešams vēlreiz apstāties pie pamatjautājumiem, kuri nepieciešami materiāla uztverei kopumā, kompleksās sapratnes un ekonomisko pētījumu faktoru analīzes praktiskam pielietojumam.
Vispirms nepieciešams skaidri izprast faktoru analīzes būtību un pielietojamības sfēru. Šai sakarā pamatmomenti ir sekojošie: faktoranalīze – tā ir metode, ar kuras palīdzību izejošie dati pārveidojas jaunos, savstarpēji nesaistītos mainīgajos, kurus sauc par faktoriem, un katrs faktors kļūst par izejošo mainīgo lineāro kombināciju.
Faktoranalīze var būt veikta ar diviem dažādiem paņēmieniem (atkarībā no mērķa):
• galveno komponentu analīzi (principal component analysis) pielieto situācijās, kad lielu daudzumu mainīgo nepieciešams apvienot dažās grupās (faktoru), katra no kurām ietver sevī līdzīgu mainīgo komplektu;
• kopējo komponentu analīzi (common factor analysis) pielieto, lai izpētītu saikni starp izejošajiem mainīgajiem.
Sekojošais, ko nepieciešams izprast augsta līmeņa pētniekam – tas ir veicamās faktoru analīzes algoritms. Neskatoties uz to, ka pašlaik veicamās faktoranalīzes procedūra (tāpat kā praktiski visas statistisko un socioloģisko datu apstrādes metodes) ir automatizēta ar datoru programmu palīdzību, augsta līmeņa pētniekam jāsaprot faktoru analīzes matemātisko modeli, jo dators – tas ir tikai līdzeklis, kurš paātrina aprēķinus, bet tas nekādi nespēj aizvietot pētnieka smadzenes.
Un pēdējais, pats interesantākais un radošākais faktoru analīzes veikšanas etaps, kurš prasa no pētnieka zinātnisko intuīciju un komplekso domāšanu, ir iegūto faktoru interpretācija un izskaidrojums.
Tas ir pats interesantākais, bet tajā pašā laikā pats atbildīgākais pētījuma etaps, jo tieši tas slēpj sevī vai nu kaut kā jauna atklājumu, vai arī izgāšanos, kurš parāda, ka faktoru analīze nav izdevusies.
Un visbeidzot ar pārliecību var konstatēt, ka Daugavpils mājsaimniecību patērētāju noskaņojuma faktoru analīze ir izdevusies. Pamatfaktori, kuri izskaidro izpētāmās parādības (patērētāju noskaņojums) Daugavpilī, ir esošais ģimenes materiālais stāvoklis un nākotnes ekonomiskās situācijas vīzijas pilsētā un valstī. Nepieciešams atzīmēt, ka, kā parādīja dotā pētījuma dinamika, laika gaitā tāda ekonomiskā parādība, kā mājsaimniecības patērētāju noskaņojums mūsu pilsētā sarežģīsies, tāpēc uzrodas jauni faktori, kuri nosaka dotās parādības raksturu. Bez tam, notiek mājsaimniecību uzvedības motivācijas maiņa. Ekonomiskās nestabilitātes nosacījumos cilvēki zaudē stratēģisko situācijas uztveri, bet patērētāju domāšana strādā pašreizējā laika režīmā.
Mājsaimniecību patērētāju noskaņojumu fenomens ir dinamiski ekonomiskā parādība, tāpēc sāktos pētījumus nepieciešams turpināt periodiskā monitoringa režīmā. Patērētāju noskaņojumu mērījumu indikatorus var izmantot lietišķam prognozējošam mērķim. Ar patērētāju noskaņojumu indikatoru uzskaiti var reģionālā griezumā reāli koriģēt starplaiku uzdevumus pilsētas sociāli ekonomiskajā attīstības politikā.
…
