Kultūra ir atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību kopums. Tā sevī ietver tehnoloģijas, mākslu, zinātni, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgo uzvedību un paradumus.1 Kultūru mēdz dēvēt par „visas sabiedrības dzīves stilu”. Tādēļ tā sevī ietver uzvedības normas, ģērbšanās normas, valodu, reliģiju, rituālus, kā arī likumus, morāli un uzskatu sistēmas.
Cilvēki no dažādām valstīm, dažādām paaudzēm, sociālajām klasēm, darba un organizācijām bieži domā un rīkojas tādā veidā, kas mulsina mūs. Šiem cilvēkiem, protams, mēs esam tie, kas uzvedas pārsteidzoši un nesaprotami. Tas, kas mūs atšķir no viņiem ir izpratne par kultūru. Dziļi iesakņojusies vērtību sistēma liek mums uztvert normāli to, kas citiem nešķiet normāli, pieklājīgi to, kas citiem šķiet rupji utt. Viens no faktoriem, kas veido šo vērtību sistēmu ir vide, kurā mēs esam auguši, tātad arī mūsu nacionālā kultūra un nacionalitāte.
Patērētāju uzvedība ir mācība par to, kā cilvēki pērk, ko viņi pērk, kad viņi pērk un kāpēc viņi pērk. Tā apvieno psiholoģijas, socioloģijas, antropoloģijas un ekonomikas elementus. …