Jebkurš cilvēks ir iesaistīts saimnieciskajā jeb ekonomiskajā apritē - cilvēks visu savu dzīvi ir vai nu patērētājs vai ražotājs. Pat miegā cilvēks saņem un patērē ekonomiskos resursus un izmanto pakalpojumus. Cilvēka loma mainās tad, kad viņš nonāk savā darba vietā un kļūst ražotājs.
Ļoti aktuāls un zinatniski interesantas ir preču ražotāju un patērētāju attiecības, jo ražotāji un patērētājiir divas puses ar savdabīgi pretējam interesēm. Patērētājs cenšas iegādāties augstākās kvalitātes preces par vismazāko cenu, bet ražotājs cenšas saražot preces ar minimāliem izdevumiem un pardot tās par visaugstāko cenu. Socioloģiski un tiesiki ražotāja un pārdevēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma pienācīgu kvalitāti, t.i. nodrošināt, lai precei, pakalpojumam vai tā rezultātā izgatavotai lietai nebūtu defektu.
Mūsu ikdiena sastāv no saimniecisku (ekonomisku) lēmumu pieņemšanas un ekonomisku norišu ķēdes. Šo norišu summa vienas valsts ietvaros tiek saukta par valsts tautsaimniecību jeb ekonomiku.
Ikdienā domāt par saimnieciskā norisēm valstī nozīmē vienlaicīgi domāt arī par pašu eksistenci un izdzīvošanu un otrādi. Tā reizē ir valstiska un personīga lieta.
Katru dienu mēs slēdzam pirkšanas-pārdošanas līgumus, iepērkoties veikalā, pa telefonu vai internetā; maksājam par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonu, dodamies ceļojumā vai ņemam kredītu bankā. Vai mēs apzināmies, ka katra no šīm darbībām ir civiltiesisks darījums, kurā piedalās preču vai pakalpojuma sniedzējs un preču vai pakalpojuma saņēmējs? Vizdrīzāk - nē. Noslēgtā darījuma sekas ir atbildība par līguma pienācīgu izpildi. …