Jebkurš cilvēks ir iesaistīts saimnieciskajā jeb ekonomiskajā apritē - cilvēks visu savu dzīvi ir vai nu patērētājs vai ražotājs. Pat miegā cilvēks saņem un patērē ekonomiskos resursus un izmanto pakalpojumus. Cilvēka loma mainās tad, kad viņš nonāk savā darba vietā un kļūst ražotājs.
Mūsu ikdiena sastāv no saimniecisku (ekonomisku) lielumu pieņemšanas un ekonomisku norišu ķēdes. Šo norišu summa vienas valsts ietvaros tiek saukta par valsts tautsaimniecību jeb ekonomiku.
Ikdienā domāt par saimnieciskā norisēm valstī nozīmē vienlaicīgi domāt arī par pašu eksistenci un izdzīvošanu un otrādi. Tā reizē ir valstiska un personīga lieta.
Daudzus saimnieciskos procesus cilvēks ikdienā pārdzīvo kā nemitīgi atkārtojošos, pašsaprotamus procesus, par kuriem īpaši nedomā. Piemēram, apmierinot ikdienas vajadzības vai lietojot pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus.
Patērētājiem ir jābūt sagatavotiem izdarīt izvēli, ņemot vērā gan savu laiku, naudas resursus, gan arī vides aspektus. Tiem ir jāspēj analizēt un novērtēt piedāvātās preces vai pakalpojumus, lai viņi varētu efektīvi izmantot savus personiskos līdzekļus, prastu aizstāvēt savas tiesības un līdz ar to spēlētu savu lomu tirgū.
iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar tās uzņēmējdarbību.
Brīvā tirgus ekonomikas apstākļos visi patērētāji kopīgi nobalso par to, kas un cik jāražo. Tā rodas tā saucamā patērētāju vara. “Tirgus ekonomikā patērētājs nav saistīts ar kādu kopēju, noteiktu planojumu, ka plāna ekonomikā, bet var brīvi plānot savas vajadzības”i.
Brīvā tirgus ekonomikas būtība un izejas punkts ir personīgo ekonomisko plānu nepieciešamība;
katrs vispirms apsver, kādi ir viņa ienākumi;
nolemj, kā vēlas tos izlietot.…
