Katrs cilvēks vienmēr ir iesaistīts saimnieciskajā jeb ekonomiskajā apritē. Cilvēks visu savu dzīvi ir vai nu patērētājs vai ražotājs. Katrs savā dzīvē biežāk ir patērētājs nekā ražotājs.
Ikdienā nav tāda brīža, kad cilvēks nebūtu iesaistīts saimnieciskajā apritē. Pat miegā cilvēks saņem un patērē ekonomiskos resursus un izmanto pakalpojumus. Cilvēka loma mainās tad, kad viņš nonāk savā darba vietā un kļūst ražotājs.
Trešā iespējamība vai loma parādās tad, ja cilvēks ir rīcības nespējīgs vai nenodarbināts. Ja šajos gadījumos nesaņem sociālo palīdzību, tad šie cilvēki var aiziet bojā. Tie ir apgādājamie.
Mūsu ikdiena sastāv no saimniecisku /ekonomisku/ lielumu pieņemšanas un ekonomisku norišu ķēdes. Šo norišu summa vienas valsts ietvaros tiek saukta par valsts tautsaimniecību jeb ekonomiku.
Ikdienā domāt par saimnieciskā norisēm valstī nozīmē vienlaicīgi domāt arī par pašu eksistenci un izdzīvošanu un otrādi. Reizē tā ir valstiska un personīga lieta.
Daudzus saimnieciskos procesus cilvēks ikdienā pārdzīvo kā nemitīgi atkārtojošos, pašsaprotamus procesus, par kuriem īpaši nedomā. Piemēram, apmierinot ikdienas vajadzības vai lietojot pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus.
Arī skolā mācību un ārpusklases nodarbību laikā skolēns ir patērētājs un izmanto skolas telpas, mēbeles, skolas pagalmu, apģērbu, pārtiku, rakstāmpiederumus, grāmatas, skolotāju intelektuālās zināšanas un psihisko enerģiju, skolas tehniskā personāla pakalpojumus u.c.
Tā kā visi resursi uz pasaules ir ierobežotā daudzumā, tie ir jāsaudzē. Ne tikai elektroenerģija, savs apģērbs, mājas lietas, bet arī skolas īpašums un skolotāji tai skaitā kā zināšanu apguves intelektuālie resursi.
Mūsdienās ir vairāki aspekti, kas norāda uz patērētāju zinību svarīgumu un to nepieciešamību apgūt skolās. Palīdzot skolēniem apgūt patērētāju lomu, tiek likti pamati arī tam, lai viņi nākotnē spētu būt zinoši patērētāji. Cilvēkiem ir jābūt sagatavotiem izdarīt izvēli, ņemot vērā gan savu laiku, naudas resursus, gan arī vides aspektus.
Patērētāju izglītošana ir nepieciešama, lai pastiprinātu bērnu un jauniešu spēju dzīvot sabiedrībā brīvās tirgus ekonomikas apstākļos. Jauniešiem ir jāspēj analizēt un novērtēt piedāvātās preces vai pakalpojumus, lai viņi varētu efektīvi izmantot savus personiskos līdzekļus, prastu aizstāvēt savas tiesības un līdz ar to spēlētu savu lomu tirgū. …
