Patērētājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar tās uzņēmējdarbību.
Brīvā tirgus ekonomikas apstākļos visi patērētāji kopīgi nobalso par to, kas un cik jāražo. Tā rodas tā saucamā patērētāju vara. “Tirgus ekonomikā patērētājs nav saistīts ar kādu kopēju, noteiktu plānojumu kā plāna ekonomikā, bet var brīvi plānot savas vajadzības” .
Brīvā tirgus ekonomikas būtība un izejas punkts ir personīgo ekonomisko plānu nepieciešamība;
katrs vispirms apsver, kādi ir viņa ienākumi;
nolemj, kā vēlas tos izlietot.
Tādejādi cilvēkam rodas nepieciešamība ikvienam sakārtot savas daudzās vajadzības prioritāšu secībā – kam izlietot naudu vispirms, kam vēlāk vai nekad.
Tā kā patērētāju individuālie plāni netiek savstarpēji saskaņoti, tad starp tiem veidojas pretrunas:
dažas preces tiek pieprasītas vairāk nekā citas;
dažas preces un pakalpojumu, savukārt, nē;
dažas preces un pakalpojumi tiek piedāvāti vairāk nekā pieprasīti.
Izzinot personīgos individuālos plānus, būtu iespējams prognozēt nākotnes patēriņu, kuru ierobežo divas ekonomiskās pamatlikumības:
nospraustais mērķis jāsasniedz ar iespējami mazākiem līdzekļiem;
ja resursi ir pieejami pietiekamā daudzumā, tad iespējams sasniegt mērķi ir vislielākās.
Ir izpētīts, ka resursi parasti ir pieejami ierobežotā daudzumā. Lai ierobežotu trūkstošo resursu izlietojumu un “izmērītu” to vērtību, nepieciešams kāds “mērs”. Brīvā tirgus ekonomikā šī ierobežojošā mēra vārds ir cena.
…