Pašvaldību vispārējais raksturojums

Pašvaldību institūcijas izveidošana Latvijas Republikā ir saistīta ar valsts mērķi samazināt administratīvo aparātu un budžeta izdevumus, radīt iedzīvotāju ieinteresētību publiskajā pārvaldē un nodrošināt iedzīvotāju interešu aizstāvību uz vietām.
“Vietējā pašvaldība ir vietējo varu tiesības un spēja likuma robežās regulēt un vadīt nozīmīgu publisko lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Šīs tiesības realizē padomes un vēlētāju sapulces, kuru locekļus brīvi ievēl aizklāti balsojot uz tiešu, vienlīdzīgu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata [1.]
Rajona pašvaldība savukārt ir reģionāla pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības (padomes) un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi.
Pēc neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas atbilstoši jaunajiem apstākļiem notikušas vairākas pašvaldību vēlēšanas: 1994. gada 29. maijā, 1997. gada 9. martā un 2001. gada 11. martā. Pirms katras no šīm vēlēšanu reizēm nozīmīgi mainīts pašvaldību vēlēšanu likums.
Saeimas 1994. gada 13. janvārī pieņemtais “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums” [2.] noteica deputātu skaitu pašvaldībās atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldības administratīvajā teritorijā (minimums – 7, maksimums – 60 deputāti). Vienā vēlēšanu zīmē bija jāiekļauj visi kandidējošie saraksti un balsojot varēja izraudzīties kandidātus no visiem sarakstiem. Vienlaikus ar pagastu padomju vēlēšanām notika arī rajonu padomju vēlēšanas. Drošības nauda kandidātu sarakstiem bija noteikta tikai republikas pilsētu domju un rajonu padomju vēlēšanās.…