Tā kā Latvijas salīdzinoši mazā teritorija un iedzīvotāju skaits ir sadalīts ļoti daudzās, gandrīz 600, administratīvajās un teritoriālajās vienībās – pagastos vai novados, tad katrā no tām arī ir maz iedzīvotāju. Līdz ar to pašvaldības padome, saukta arī par municipalitāti, kļūst par cilvēka tuvāko un tiešāko politisko vadību, varētu pat teikt – “vietējo valdību”. Mazā apjoma dēļ iedzīvotājiem bieži vien ir diezgan ciešs un pat personisks kontakts ar pašvaldības darbiniekiem un deputātiem. Šeit gan jāatceras, ka Latvijā ir arī lielas pašvaldības – vietējo pašvaldību statusam atbilst gan Rīga un Liepāja, gan Līvānu novads, gan Kocēnu pagasts.
Pagasta padomes un pilsētas vai novada domes deputātus ievēl tikpat plašās vēlēšanās kā Saeimu. Tomēr ir daudzas nozīmīgas atšķirības gan vēlēšanu kārtībā, gan kandidātu pieteikšanās kārtībā, gan, raugoties no vēlētāja viedokļa, kandidātu izvēlē. Proti, noteicošais faktors izvēloties parasti ir personīgā pazīšana un uzticība, stipri vien neievērotu atstājot kandidātu izvirzīto programmu.
Neilgi pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām, kuras notika 2001. gada martā, Saeima pieņēma likumu, kas paredz lielākās pašvaldībās domi ievēlēt tikai no reģistrētu partiju sarakstiem. Tas nozīmētu, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš politiskajai partijai, par kuru balso. Taču jautājums – vai tas mūsu mazajās pašvaldībās ir pareizi un atbilstoši?…