Pašvaldība nozīmē teritoriālās kopienas tiesības un spēju patstāvīgi pārvaldīt savas teritorijas iedzīvotajiem nozīmīgus jautājumus. Šīs tiesības var ierobežot vienīgi Satversme vai likums. Latviešu valodā ir trīs līdzīgi vārdi, gandrīz sinonīmi – pašpārvalde, vietvaldība un pašvaldība. Laika gaitā katrs no šiem vārdiem ir ieguvis atšķirīgu nozīmi. Pašpārvalde ir personu apvienība , kas īsteno patstāvīgi izveidotu pārvaldi. Parasti pieņem, ka pašpārvaldei, lai tā likumīgi iegūtu varu, nepieciešams likuma mandāts. Vietvaldība ir vietējā vara kādā noteiktā teritorijā. Parasti šo vārdu attiecina uz nacionālās valdības izveidotu varu. Pašvaldība ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu izveidota vietējā vara, kura darbojas šajā teritorijā. Dažās valstīs pašvaldības izveidošanā piedalās arī citi teritoriālās kopienas locekļi – nepilsoņi.
Pēc būtības finanses ir svarīgs vadības procesa elements. Pašvaldībām kā publiskā sektora institūcijām ir jāsaskaras ar ierobežotiem, bieži vien nepietiekamiem, finansu resursiem, un tās ir atbildīgas par to izlietojumu savu iedzīvotāju priekšā.
Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā “Par pašvaldībām” paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Eiropas vietējo pašvaldību hartā nav vārdu “pašvaldību funkcijas” . Tur ir runa par varu, kurai normāli jābūt pilnīgai un ekskluzīvai. Jāsecina, ka šīs funkcijas raksturo varas apjomu. Pastāvīgās funkcijas ir tādas, ko pašvaldības veic visu laiku, pastāvīgi. 1
Pagastu un pilsētu pašvaldību kompetencē ir valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, bet to pienākums it īpaši ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana un izvešana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);
gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;
ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana;
ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana;
parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana;
industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole;
pretplūdu pasākumi;
kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana;
uzturēt vietējas nozīmes īpaši aizsargājamos dabas objektus;
noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi.…
