Atskatoties atpakaļ, pēdējā dekāde parāda lielākas un mazākas publiskās reformas Polijā. Dažas ir bijušas kārtīgi izplānotas, kamēr citas bija tā brīža politiskās spēlītes, kas salīdzinājumā ar Latviju ir diezgan līdzīgas, jo pie varas esošie politiķi vispirms cenšas sev iegūt vislielāko labumu un tikai pēc tam domā par savas valsts cilvēkiem. Tā visa rezultātā var secināt, ka šīs divas reformas (tās tālākā gaitā tiks apskatītas) ir pavājinājušas centrālo kontroles mehānismu.
Valsts reformas ir tikušas pavadītas ar diskusijām, kurās bieži vien ir izpaudusies tā laika politiskā ietekme, kā arī tās risinājās visai saspringtā gaisotnē un tās bija vairāk vai mazāk aizliegtas, tādēļ šīs diskusijas zināmā mērā pārvērtās haosā, jo līdzīgi kā Latvijā tagad katram indivīdam bija iespēja izteikties par pašvaldību un administratīvo reformu.
Reformu procesu varētu sadalīt divās daļās:
1.Pirmais posms sākās 1989.g, 90. gadu pats sākums, kurā bija raksturīga ekonomikas regulācija ar attiecīgām institūcijām.
2.Otrais posms – 90. gadu beigas, kuras ieviesa fundamentālas pārmaiņas publiskā sektora līmeņos.
Šajā referātā vairāk fokusēšos uz 90. gadu vidus un beigām, kas arī ir bijis zīmīgs Latvijas pašvaldību un administratīvi teritoriālajā reformā, jo Latvijā šīs te reformas reāli sākās ap 1996. gadu, bet, protams, turpinās vēl šobrīd. Tātad, runājot par Poliju, šis reformu apraksts sevī ietver gan solījumu ieviešanu un attīstību, gan arī šo pārmaiņu uzraudzīšanu un vadīšanu. Šo referātu veidojot, es biju ieinteresēts tieši tajā, kas šīs reformas vada un virza uz priekšu un kāds, protams, ir šo reformu cēlonis vai cēloņi ( paejot nostāk no politiskajām aprindām un koalīcijas partijām), tādā veidā izveidojot sev priekšstatu, kurš parāda šo reformu īsto būtību un uzdevumu. Tomēr jāatzīmē arī tas, ka daži atskata punkti aizies nedaudz tālāk pagātnē, jo šo reformu sagatavošanās darbs sākās jau 90. gadu sākumā.…
