Visās demokrātiskās valstīs bez centrālās varas un pārvaldes institūcijām izveidotas un darbojas pašvaldības. Pašvaldības uzskata par katras demokrātiskas iekārtas pamatu, par demokrātijas šūpuli un par spoguli – jo attīstītākas pašvaldības, jo lielāka demokrātija valstī. Tieši pašvaldību līmenī ir lielākas iespējas iesaistīt pilsoņus pārvaldes darbā, izmantot viņu zināšanas un spējas dzīves apstākļu uzlabošanai.
Par pašvaldību pieņemts uzskatīt vietējās lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu.
Latvijas Republikas 1994. gada 19. maijā. pieņemtajā likumā “ Par pašvaldībām ” ir teikts, ka pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes ( padomes ) – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Īstenojot vietējās varas un pārvaldes funkcijas, pašvaldība ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā tām ir juridiskas personas tiesības.
Pašvaldību raksturo šādi elementi:
noteikta administratīvā teritorija;
patstāvīgi iedzīvotāji;
pilsoņu ievēlēta lēmējinstitūcija – dome ( padome );
pilsoņu ievēlēts vai domes ( padomes ) iecelts izpildvaras vadītājs;
patstāvīgs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas;…