Sava referāta tematu es izvēlējos tīši, jo mans darbs it saistīts ar finanšu vadību. Kā juriste es gribētu strādāt privāttiesību nozarē. Tāpēc arī mani interesē pašvaldību, kā jaukta publisko un privāto tiesību institūta, darbības ekonomiskais pamats, kā arī tā kontrole un revīzija.
Šajā darbā es gribētu apskatīt sekojošus jautājumus:
pašvaldību ekonomiskā pamatojuma attīstīšana no 90. gadu sākuma līdz mūsdienu periodam, tās virzieni un efektivitāte;
pašvaldību īpašums un tā izmantošana;
valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma privatizācija, tās mērķi;
pašvaldību finanšu līdzekļi Eiropas Hartas kontekstā; pašvaldību budžeti, to sastādīšana un realizācija;
pašvaldību saimnieciska darbība, pašvaldību uzņēmumi;
pašvaldību finanšu izlīdzināšana;
Eiropas Padomes pašvaldību finanšu izlīdzināšanas metodika;
izlīdzināšanas fonds, tā darbība;
stabilizācijas uzrauga amats, tā pienākumi;
pašvaldību revīzijas komisijas, to funkcijas;
pašvaldību finanšu audits un tā mērķi,
pašvaldību gada publiskais pārskats.
Savā darbā es centīšos izmantot gan nacionālajos normatīvajos aktos noteiktos principus, gan starptautisko normatīvo aktu principus, gan arī tiesību zinātnieku atzinumus.
Pašvaldību ekonomiskais pamats
Pašvaldību finansiāli ekonomisko pamatu veido:
1. pašvaldību īpašums;
2. pašvaldību budžeti un citi finansu resursi;
3. manta, kura ir valsts īpašums, bet ir nodota pašvaldību pārziņā, kā arī, atbilstoši likumam, cits īpašums, kas kalpo pašvaldību administratīvo teritoriju iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.
Pašvaldību īpašums
Pašvaldību īpašums ir tādas sociāli ekonomiskās attiecības, kas nodrošina pašvaldību administratīvo teritoriju iedzīvotāju dzīves apstākļus. Tas ir pilsētu, novadu un pagastu iedzīvotāju īpašums.
Mūsdienās tiesību zinātnieki, tai skaitā viens no vadošajiem Krievijas municipālo tiesību speciālistiem profesors V. Fadejevs pašvaldību finansiāli ekonomisko pamatu definē kā tiesību normu kopumu, kas nodrošina un regulē ar pašvaldību īpašuma un finansu līdzekļu (budžeta un citu) veidošanu un izmantošanu saistītās sabiedriskās attiecības.1
Vietējo pašvaldību efektivitāti nosaka, galvenokārt, materiālie un finansu resursi, kas ir pašvaldību rīcībā un kas kopumā veido pašvaldību finansiāli ekonomisko pamatu.
Latvijas pašvaldību sistēmas sagraušanas rezultātā 1940. gadā kā teritoriālo pašvaldību, tā arī arodu pašvaldību īpašums un manta tika nacionalizēti un tādēļ mūsdienu pašvaldību īpašuma izveidošana bija saistīta, galvenokārt, ar tā atgūšanu.…
