Valsts pārvaldes iestāžu tiesību subjektivitāti valsts pārvaldes sistēmā pamatā raksturo to kompetence, bet individuālo fizisko un juridisko personu tiesību subjektivitāti — statuss. Teorijā liela uzmanība tiek veltīta fiziskās personas statusa pētījumiem, bet valsts pārvaldes un vietējās pārvaldes iestādēm tā pievērsta visai pastarpināti.
Praksē valsts pārvaldes iestāžu kā publisko tiesību subjekta statusa noteikšana vai grozīšana vienmēr ir saistīta ar ievērojamām teorētiskām un praktiskām problēmām. To noteikšanas procesā tiesību jaunradi ievērojami ietekmē šie “vidusceļa meklējumi”, kad tiek meklēts kompromiss starp politiskajiem spēkiem, notiek īstenā pārvaldes iestādes tiesību, pienākumu un kompetences apjoma izzināšana, lai iestādes funkcionēšana būtu optimāla arī iedzīvotājiem.
Administratīvajās tiesībās dominē viedoklis, ka publiskās iestādes valsts pārvaldē raksturo to kompetence, kurā ietilpst: mērķis, funkcijas, uzdevumi, tiesības, pienākumi, pilnvaras, atbildība. …