Organizēšana ir organizācijas resursu sadale un koordinēšana, lai labāk izpildītu noteikto plānu. Organizēšana ietver:
1)cilvēku un citu resursu sadali un koordinēšanu, pilnvaru sadali;
2)organizācijas struktūras izveidi, kas ir viens no svarīgākajiem organizēšanas virzieniem.
Organizācijas struktūrai ir jāparāda ar kādu mērķi tā ir izveidota. Struktūras ietvaros tiek realizēti uzņēmuma mērķi, savukārt to, kādā veidā jeb to, kādām metodēm tiek sasniegti uzņēmuma mērķi nosaka uzņēmuma stratēģija.
Uzņēmumi, veidojot savu organizatorisko struktūru, var izmantot dažādas struktūras, lai tās atbilstu uzņēmuma lieluma izmaiņām un tā stratēģijai. Kad izvēlētā struktūra, uzņēmumam ir nepieciešama centralizācija un decentralizācija.
Horizontālās diferencēšanas (darba dalīšanas) ieviešana nozīmē, ka organizācija tiek sadalīta funkcijās un virzienos. Kad uzņēmums ir sadalīts, ir jāizvēlas attiecīgais integrācijas līmenis, tas nozīmē – cik veiksmīgi atsevišķas uzņēmuma daļas tiks koordinētas un strādās kopā, ļaujot uzņēmumam sasniegt lielāko jaunradīto vērtību.
Pārāk liela diferencēšana un integrācija ir dārga, un organizācijai ir jāsamazina abu līmenis, lai samazinātu birokrātiskās izmaksas.
Stratēģijas veiksmīga ieviešana ir atkarīga no tā, cik pareizi ir izvēlēta struktūra un kontroles sistēma, lai stratēģiju realizētu.
“Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” teikts, ka pašvaldības ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā: līdz 2000 iedzīvotāju – 7 deputāti; līdz 5000 – 9 deputāti; no 5000 līdz 50000 – 11 deputāti; vairāk nekā 50000 iedzīvotāju – 15 deputāti un Rīgas Domes sastāvā - 60 deputātus. Pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt: reģistrēta politiskā organizācija (partija); reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība; divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā. Savukārt visos pagastos, kā arī pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt: reģistrēta politiskā organizācija (partija); reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība; divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju partiju) apvienībā; vēlētāju apvienības .…
