Nodevas līdzīgi kā nodokļus var sadalīt pa budžetiem. Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē vietējās pašvaldības vai to izveidotas iestādes, iemaksājama pašvaldības budžetos. Bet katras pašvaldības noteiktās nodevas tiek ieskaitītas un maksājamas tās pašvaldības budžetā, kura to ir noteikusi, jo ne jau visās pašvaldības ir vienādas nodevas un nodevu lielums. Tādēļ pašvaldību nodevas iemaksājamas attiecīgo pašvaldību budžetos.
Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību, kā arī pašvaldību institūciju savāktos vai saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības asignē saviem mērķiem. Pašvaldību budžetu līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar pašvaldību likumīgā kārtībā izdarītu apropriāciju.
Ieņēmumu sadale starp valsts budžetu un pašvaldības budžetiem, kā arī pašvaldībām piešķiramo valsts budžeta dotāciju un teritoriju ekonomisko iespēju izlīdzināšana noteikta tajos laikos, uz kuriem balstās šie ieņēmumi.
Pašvaldību budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti. Pašvaldības savus budžetus sastāda, apstiprina un izpilda pastāīgi, ar nosacījumu, ka izdevumi saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt līdzekļu daudzumu, kuru veido attiecīgā gada budžetā paredzētie ieņēmumi kopā ar iepriekšējā gada līdzekļu atlikumu.
Darba mērķis: Izpētīt pašvaldību nodokļu sistēmu.
Darba uzdevumi:
1. Izvērtēt normatīvos aktus;
2. Vispārīgi raksturot budžeta izstrādes posmus Latvijā.
3. Izdarīt secinājumus un izteikt priekšlikumus
Pašvaldības pamatoti tiek uzskatītas par demokrātiskas iekārtas balstu – jo attīstītākas pašvaldības, jo lielāka demokrātija valstī. Bet aktuāls ir jautājums, kā izmērīt pašvaldību attīstības un demokrātijas līmeni.
Pašvaldību sociāli ekonomiskās attīstības līmeni labi raksturo apkopojošs rādītājs – teritorijas attīstības indekss. To aprēķina, veicot svarīgāko statistikas rādītāju (bezdarba līmenis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, demogrāfiskās slodzes līmenis, pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas u.c.) standartizāciju pēc īpašas formulas, sverot tos pēc nozīmības un saskaitot svērtās rādītāju standarta vērtības.…
