1. 1. Administratīvi teritoriālās reformas tiesiskais aspekts
Administratīvi teritoriālās reformas tiesisko bāzi Latvijā veido 1998. gada 21. oktobrī Saeimā pieņemtais “Administratīvi teritoriālās reformas likums”. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Atbilstoši likumā rakstītajam, veidojas triju veidu vietējās pašvaldības- novadi, pilsētas un pagasti. Šādu administratīvo teritoriju veidošanas periods pēc pašu pašvaldību iniciatīvas noteikts līdz 2003. gada 31. decembrim, bet pēc likumā noteiktā kārtībā saskaņotiem projektiem no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. novembrim.
Likumā par administratīvi teritoriālo reformu ir iestrādātas vairākas pašvaldību reformas veicinošas nostādnes:
• Valdība, noteiktā kārtība, izmaksā vienreizējas dotācijas apvienošanos veikušajām pašvaldībām.
• Dotācijas apjoms ir atkarīgs no apvienošanās perioda- līdz 2001. gadam tas sastādīja 5%, 2001- 2002. gadā 4%, 2003. gadā 3% no attiecīgo pašvaldību gada budžeta kopapjoma, neiekļaujot aprēķinā mērķdotācijas. Budžetam pārsniedzot 5 miljonus latu, dotācija ir 2%.
• Reformas termiņi arī varētu tikt uzskatīti par apvienošanos veicinošu apstākli.
• Reformai tuvojoties noslēgumam, kā jau minēts iepriekš, pašvaldības, kuras nav izrādījušas iniciatīvu, riskē zaudēt ne tikai iespējamo finansiālo atbalstu dotācijas veidā, bet arī tikt apvienotas bez pienācīgas sagatavošanas un savstarpējas adaptācijas perioda.
Politisko atbildību par administratīvi teritoriālās reformas norisi Latvijā ir uzņēmies Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās. Ar ministra pakļautībā esošu iestāžu palīdzību organizēta pašvaldību reformas ieviešana un izstrādāta to attīstības stratēģija. Ievērojamāko ieguldījumu ar reformu saistīto jautājumu praktiskajā risināšanā ir Pašvaldību lietu pārvalde un, īpaši, tās sastāvā esošā Reformu daļa. Tā ir pamatinstitūcija, kas koordinē ar administratīvo reformu saistītos jautājumus pašvaldībās.
Administratīvi teritoriālās reformas koordinācijai, atbilstoši likumam, Ministru kabinets izveidojis Administratīvi teritoriālās reformas padomi. Tās sastāvā vienāda skaita ietilpst Latvijas Pašvaldību savienības un valsts pārvaldes institūciju pilnvaroti pārstāvji, tas darbu vada Ministru kabineta pilnvarots ministrs. Padomes kompetencē ir:
1) dod atzinumus par administratīvo teritoriju izpēti un apvienošanās (sadarbības) projektiem un normatīvo aktu projektiem administratīvi teritoriālās reformas jautājumos;
2) apstiprina administratīvo teritoriju izpētes un apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanas metodiku;
3) sagatavo priekšlikumus administratīvo teritoriju izpētei un apvienošanās (sadarbības) projektiem.
Administratīvi teritoriālās reformas nodrošināšanai savā rajonā attiecīgā rajona padome:
1) veic pasākumus, kas nodrošina administratīvo teritoriju izpēti un apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanu;
2) dod atzinumus par administratīvo teritoriju izpēti un apvienošanās (sadarbības) projektiem;
3) nodrošina pašvaldību, valsts iestāžu un iedzīvotāju informēšanu par administratīvi teritoriālo reformu.
…
