Valstī, kas ir veidota pēc demokrātiskiem pamatprincipiem, tiek veidotas pašvaldības, kam valsts deleģē daļu no savām izpildvaras funkcijām, kā rezultātā tiek panākta kvalitatīvāka šo funkciju realizēšana iedarbojoties uz sabiedrību. Sadalot šīs funkcijas pa pašvaldībām, kuras darbojas noteiktā administratīvā teritorijā ir iespējams pilnvērtīgāk realizēt valsts varu, vadoties no katras pašvaldības teritorijas īpatnībām, kā arī vajadzībām. Pašvaldību nevar uzskatīt par valsts vietējo pārvaldi.
Par pašvaldību primāro darbības uzdevumu būtu jāuzskata iedzīvotāju sociālo vēlmju nodrošināšana, izdodot lēmumus, kuru mērķis ir iedarboties uz katra iedzīvotāja konkrētajiem dzīves apstākļiem, radot interesi un iesaistot tos vietējās pārvaldes darbībās.
Šī darba mērķis ir aplūkot pašvaldību būtību, darbības tiesisko pamatu un kompetenci, kā arī pašvaldību vietu valsts pārvaldes struktūrā Latvijas Republikā.
Darba aktualitāte
Pašlaik Latvijā noris administratīvi teritoriālā reforma. Kārtību, kādā tiek veikta pagastu un pilsētu administratīvi teritoriālā reforma, un to, kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu, nosaka 1998. gadā pieņemtais administratīvi teritoriālās reformas likums. Likumā izvirzītais reformas “mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kuras iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumu” [1]. Reformu bija iecerēts pabeigt līdz 2005. gadam, līdz pašvaldību vēlēšanām, taču tā nenotika, tika izveidoti tikai 26 novadi. Pašlaik tiek gatavoti Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumi, lai sekmīgi pabeigtu iesākto reformas gaitu.
Reforma var kalpot kā viens no līdzekļiem pašvaldību nostiprināšanai. Tā pamatā ir ideja, ka pašvaldībām ir jākļūst spēcīgākām, lai tās varētu nodrošināt Latvijas kā jaunās Eiropas Savienības dalībvalsts attīstību. Mazas pašvaldības nav spējīgas nodrošināt pietiekamu ekonomisko izaugsmi un normatīvajos aktos noteikto pakalpojumu kvalitatīvu nodrošināšanu iedzīvotājiem.
Administratīvi teritoriālās reformas gaitā tiek veidotas lielākas vietējās pašvaldības, kas efektīvāk spēs pildīt pašvaldībām noteiktās funkcijas. 2001. gadā izstrādātais Pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts paredz aptuveni 100 pašvaldību (+/-102) izveidi [2]. Projekta ietvaros noteikti vienoti kritēriji jaunu administratīvo teritoriju veidošanai un, balstoties uz tiem, ieteiktas potenciālās jaunās pašvaldības. Lielākā daļa no tām būs novadu pašvaldības, kas apvienos vairāku līdzšinējo pagastu teritoriju. Par novadu centriem kļūs pilsētas vai lielākās lauku apdzīvotās vietas ar pietiekamu attīstības un apkārtējās teritorijas apkalpes potenciālu. Savukārt vairums līdzšinējo pagastu centru zaudēs savu administratīvā centra statusu.
…
