Pašvaldības kā valsts pārvaldes forma. Vēsturisks apskats.
Valsts pārvaldes iestādes ir centrālās un vietējās izpildvaras orgāni, kuras ir izveidojusi Saeima vai Ministru kabinets. To galvenais uzdevums ir likumu un Ministru kabineta izdoto tiesisko aktu īstenošana dzīvē. Šīs iestādes ar retiem izņēmumiem ir padotas ministrijām, kuras realizē to pārraudzību un vadību. Valsts pārvaldes iestādēm ir piešķirtas tiesības arī pēc savas iniciatīvas izdot pārvaldes aktus, bet to var darīt tikai likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.
No valsts pārvaldes iestādēm ir jāatšķir pašvaldības un to nodibinātās pašvaldības iestādes. Pašvaldības ir publisko tiesību subjekti, kuri likumā noteiktā kārtībā un apmēros piedalās vispārējo valsts funkciju īstenošanā. Tajā pašā laikā tās neietilpst valsts pārvaldes iestāžu sistēmā un nav no tām tieši atkarīgas. Tām ir savs īpašums, kas nošķirts no valsts īpašuma, un savi finansu līdzekļi. Pašvaldības neizveido valsts pārvaldes iestādes administratīvā kārtā, bet gan ievēl attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāji. Savukārt ievēlētās pašvaldību institūcijas var nodibināt pašvaldību iestādes, lai realizētu atsevišķas pašvaldību kompetencē nodotās funkcijas.
Lai gan pašvaldības un to izveidotās iestādes ir pakļautas valsts pārvaldes iestāžu pārraudzībai, valsts iestādēm nav atļauts iejaukties pašvaldību darbā un rīkoties viņi vietā. Tā tas bija noteikts jau Latvijas Republikas pastāvēšanas sākuma posmā (1) Tomēr nodibinoties Kārļa Ulmaņa autoritārajam režīmam 1934. gadā pašvaldību demokrātija tika stipri ierobežota (2) Pieauga iekšlietu ministrijas pilnvaras. 1935 gadā tika likvidētas vēlētās apriņķu pašvaldības un tās aizstāja ar Ministru kabineta ieceltiem apriņķu priekšniekiem.
…