Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:423322
 
Vērtējums:
Publicēts: 25.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
  PAŠVALDĪBAS KĀ VALSTS PĀRVALDES FORMA. VĒSTURISKS APSKATS    3
  PAŠVALDĪBA UN MINISTRU KABINETS. TIESISKUMS    5
  ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀ REFORMA    6
  SECINĀJUMI    8
  LITERATŪRAS SARAKSTS    9
Darba fragmentsAizvērt

Valsts pārvaldes iestādes ir centrālās un vietējās izpildvaras orgāni, kuras ir izveidojusi Saeima vai Ministru kabinets. To galvenais uzdevums ir likumu un Ministru kabineta izdoto tiesisko aktu īstenošana dzīvē. Šīs iestādes ar retiem izņēmumiem ir padotas ministrijām, kuras realizē to pārraudzību un vadību. Valsts pārvaldes iestādēm ir piešķirtas tiesības arī pēc savas iniciatīvas izdot pārvaldes aktus, bet to var darīt tikai likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.
No valsts pārvaldes iestādēm ir jāatšķir pašvaldības un to nodibinātās pašvaldības iestādes. Pašvaldības ir publisko tiesību subjekti, kuri likumā noteiktā kārtībā un apmēros piedalās vispārējo valsts funkciju īstenošanā. Tajā pašā laikā tās neietilpst valsts pārvaldes iestāžu sistēmā un nav no tām tieši atkarīgas. Tām ir savs īpašums, kas nošķirts no valsts īpašuma, un savi finansu līdzekļi. Pašvaldības neizveido valsts pārvaldes iestādes administratīvā kārtā, bet gan ievēl attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāji. Savukārt ievēlētās pašvaldību institūcijas var nodibināt pašvaldību iestādes, lai realizētu atsevišķas pašvaldību kompetencē nodotās funkcijas.

Lai gan pašvaldības un to izveidotās iestādes ir pakļautas valsts pārvaldes iestāžu pārraudzībai, valsts iestādēm nav atļauts iejaukties pašvaldību darbā un rīkoties viņu vietā. Tā tas bija noteikts jau Latvijas Republikas pastāvēšanas sākuma posmā. Tomēr nodibinoties Kārļa Ulmaņa autoritārajam režīmam 1934. gadā pašvaldību demokrātija tika stipri ierobežota1. Pieauga iekšlietu ministrijas pilnvaras. 1935.gadā tika likvidētas vēlētās apriņķu pašvaldības un tās aizstāja ar Ministru kabineta ieceltiem apriņķu priekšniekiem.
Atjaunotajā Latvijā pilnā mērā tika atjaunota pašvaldību demokrātija un Latvija pievienojās Eiropas vietējo pašvaldību hartai2. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, 2 un 5 pantu pašvaldības rīkojas patstāvīgi likumu un savas kompetences ietvaros. Pašvaldības ir valsts vietējā pārvalde, kas ar iedzīvotāju vēlētu pārstāvniecību palīdzību nodrošina likumā noteikto valsts funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ievērojot šīs teritorijas iedzīvotāju intereses. Vēlētās pašvaldību institūcijas (domes, rajonu un pagastu padomes) var izveidot savas pārvaldes iestādes attiecīgo pašvaldībai nodoto pārvaldes funkciju realizēšanai.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties