Pašvaldības vieta valsts pārvaldē un tās juridiskā statusa problemātika

Visā savas pastāvēšanas laikā, Satversmes tiesa kopumā ir pieņēmusi astoņus spriedumus pēc pašvaldību pieteikuma ierosinātās lietās. Divos spriedumos tika atzīta apstrīdēto Ministru kabineta noteikumu normu neatbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām un neviens Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojums vai arī cita likuma norma, pamatojoties uz pasvaldības iesniegto pieteikumu, nebija atzīts par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Satversmes tiesas tiesneša palīdze Baiba Bakmane un Satversmes tiesas padomniek Sandijs Statkus pauda viedokli, ka salīdzīnājumā ar citiem pieteikuma iesniedzējiem, piemērām, vispārējās jurisdikcijas tiesu (administratīvo tiesu) vai tiesībsargu, šāds atcelto normu skaits tiešām ir vērtējams kā neliels un liecina par to, ka gan Saeima savas pilnvaras likumdošanā, gan arī Ministru kabinets savas pilnvaras deleģētajā likumdošanā, ciktāl tās attiecas uz pašvaldību darbības jomas uzraudzību un regulēšanu, kopumā izmanto Satversmei atbilstošā veidā.
Nepārprotami, šāds viedoklis ir pamatots ar statistikas datiem un no vienas puses norāda uz to, ka pašvaldību savstarpējās attiecības ar augstāk stāvošājiem valsts varas orgāniem norisinās “likuma ietvaros”. Turpretīm, no otrās puses, Satversmes tiesā pašvaldību iesniegto pieteikumu būtība ļauj uzsvert, ka normatīvajos aktos, kas reglamentē minētās attiecības, nav pietiekami izsmeļoši izklastīts pašvaldību darbības un principu jautājums, kā dēļ var tikt aizskārtās arī pašu pilsoņu intereses un tiesības. Ņemot vērā to, ka Eiropas valstīs pašvaldību principu nostiprināšana konstitucionālā tiesību akta limenī ir diezgan izplatīta juridiskā prakse, Latvijā tas varētu būt pirmais solis uz priekšu, virzienā uz “ideālo” demokrātisko pašvaldību sistēmas modeli, kas atrodas blakus tautai un nenoliedzami izpilda savu galveno uzdevumu – proti, kalpo sabiedrības interešu labā.
…