Valsts pārvaldes iestāžu tiesību subjektivitāti valsts pārvaldes sistēmā raksturo to kompetence, bet individuālo fizisko un juridisko personu tiesību subjektivitāti — statuss. Teorijā liela uzmanība tiek veltīta fiziskās personas statusa pētījumiem, bet valsts pārvaldes un vietējās pārvaldes iestādēm tā pievērsta mazāk.
Praksē valsts pārvaldes iestāžu, kā publisko tiesību subjekta, statusa noteikšana vai grozīšana vienmēr ir saistīta ar ievērojamām teorētiskām un praktiskām problēmām. To noteikšanas procesā tiesību jaunradi ievērojami ietekmē “vidusceļa meklējumi”, kad tiek meklēts kompromiss starp politiskajiem spēkiem, notiek īstenā pārvaldes iestādes tiesību, pienākumu un kompetences apjoma izzināšana, lai iestādes funkcionēšana būtu optimāla arī iedzīvotājiem.
Lai tuvāk iepazītos ar pašvaldību, kā administratīvo tiesību subjekta, būtību, vairāk pievērsos atsevišķu jautājumu aprakstam:
Pašvaldību tiesisko statuss
Pašvaldību funkcijas, mērķi un uzdevumi
Pašvaldību tiesības un pienākumi
Pašvaldību atbildība.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 4.pantu, realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.
Minētais pants norāda uz šo pašvaldību, kā tiesību subjekta, divējādo dabu, kad atbilstoši publisko un privāto tiesību nodalīšanas doktrīnām tiek nošķirta pašvaldības kompetence un to juridiskās personas statuss privātajās tiesībās. Ar minēto normu likumdevējs it kā mākslīgi novelk robežu ne tikai starp šo divējādo pašvaldību dabu tiesībās, bet arī norāda uz atšķirību starp privātajām un publiskajām tiesībām.…