Kopsavilkums
Autors secina, ka studiju darbā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies - pašvaldības policija ir nozīmīga struktūra sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, jo tā papildus Valsts policijai veic preventīvo darbību un disciplinē sabiedrību.
1. Pašvaldības īsteno funkcijas, ko tai ir deleģējusi valsts, vienlaikus ļaujot iespējami plašu rīcības brīvību realizēt šīs funkcijas, kas ir piemērotas vietējiem apstākļiem. Pēc autora uzskata, pašvaldības rīcības brīvība ne vienmēr atrod sapratni sabiedrībā, jo, piemēram, Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi paredz aizliegumu atrasties ar atvērtu alkoholiskā dzēriena pudeli, bet Rēzeknē šāda aizlieguma nav. Līdz ar to katras pašvaldības izstrādātajos sabiedriskās kārtības noteikumos ir jāparedz vienots aizliegumu saraksts.
2. Pašvaldības ir izvēlējušās dažādus variantus saistošo noteikumu kontrolei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Dažāda pieeja sabiedrībā rada priekšstatu par pašvaldības policijas un Valsts policijas funkciju dublēšanos, kaut arī praksē tās mijiedarbojas un palīdz viena otrai. Pēc autora domām, optimālākais šīs situācijas risinājums būtu veikt grozījumus likuma “Par policiju” 19.panta pirmajā daļā, nosakot kā obligātu pienākumu pašvaldībām veidot savu pašvaldības policiju.
3. Pašvaldības policijas darbību regulējošie normatīvie akti nav izstrādāti apkopotā veidā, t.i. nav viena konkrēta normatīvā akta, kur tiktu noteiktas visas pašvaldības policijas funkcijas, tiesības un pienākumi, jo šobrīd personai bez speciālām juridiskām zināšanām ir sarežģīti pareizi saprast pašvaldības policijas darbības atšķirību no Valsts policijas darbības. Līdz ar to, likumdevējs varētu izslēgt likumā “Par policiju” attiecīgus pantus un izstrādāt pilnīgi jaunu likumu “Par pašvaldības policiju”, kur konstruktīvi tiktu norādīti pašvaldības policijas tiesības, pienākumi, funkcijas, kompetence, atbildība, finansēšanas avots u.c. aspekti.
…