Piens ir zīdītāju piena dziedzeru normālas sekrēcijas produkts, ka paredzēts jaundzimušā apgādāšanai ar visu nepieciešamo tā dzīvības uzturēšanai, attīstībai un imunitātes stiprināšanai. Piena sintezēšanai nepieciešamās vielas tesmenim tiek piegādātas ar asinīm. Lai izveidotos viens litrs govs piena, caur tesmeni jāizplūst 800-900 l asiņu.
Piens ir balta vai viegli iedzeltena, necaurspīdīga, viendabīga emulsija, kurā atsevišķās sastāvdaļas atrodas savstarpēji saistītā stāvokli dažādā dispersitātes pakāpē.
Piens satur visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas viegli izmantojamā formā, labi, gandrīz ideāli sabalansētās attiecībās. Tādēļ tas ieņem īpašu vietu bērnu, grūtnieču, ka arī vecu, slimu cilvēku uzturā un ir piemērots, ieteicams ikdienā gandrīz visiem cilvēkiem.
Piens ne tikai apgādā organismu ar vajadzīgajām uzturvielām, bet arī palīdz labāk izmantot, ar mazāku enerģijas patēriņu sagremot citus pārtikas produktus. Tas sevišķi svarīgi ir veciem cilvēkiem.
Piens dod sātu, atjauno spēkus un nomierina. Daudziem zināma silta piena patīkamā, sasprindzinājumu noņemoša iedarbība. Zinātnieki šo piena ietekmi skaidro galvenokārt ar lielo kalcija daudzumu, kurš regulē sirdsdarbību un nervu šūnu uzbudināmību. Glāze silta piena vakara daudziem atvieglina aizmigšanu. Piens mazina sasprindzinājumu arī pēc lielām fiziskām slodzēm. Par to praksē pārliecinājušies sportisti.
Piena olbaltumvielām ir izteikta spēja saistīt skābju un sārmu tvaikus, kā arī neitralizēt smago metālu sāļus un citas veselībai kaitīgos darba apstākļos strādājošiem izsniedz pienu organisma aizsardzības spēju stiprināšanai.…