Apgaismības laikmeta aktīvi darbojās franču filozofs Žans Žaks Ruso (1712-1778), taču viņa koncepcija daudzviet atšķīrās no apgaismotāju kopējās ievirzes. Terminu "Apgaismība" pirmie saka lietot Voltērs un Herders.
Apgaismība ir cīņa pret aizspriedumiem un tumsonību cilvēka gara dzīvē, tā ir cīņa par labāku sabiedrisko iekārtu, tikumiem, politiku un sadzīvi. Apgaismības pamatā ir ideālistisks uzskats par apziņas un prāta noteicošo lomu cilvēka dzīvē.18.gs. Filozofijā turpinās 17.gs. ideju pilnveidošanās. Pasaule tiek uztverta kā labi konstruēta un racionāli organizēta mašīna. Laiks tiek uztverts kā vienaldzīgs pulkstenis, bet telpa kā bezgalīga, viendabīga un nepārtraukta substance. Telpa un laiks ir vienlīdz labi visās vietās. Cilvēka uzdevums ir izdibināt šīs mašīnas mehānismu, lai veiksmīgi varētu tajā dzīvot un darboties, kā arī apgūt to. Saprāts kļūst par vienīgo noteicošo kritēriju. Cilvēkam ir arī emocijas, bet tās bieži vien traucē, tādēļ cilvēks pilnībā nezin savu dabu, lai saprātīgi varētu virzīt savu dzīvi. Galvenie atzinumi par cilvēka dabu ir: nepieciešama pašapziņa jeb spēja izzināt sevi, viss tiek skaidrots kā objektīvas nejaušības, ja gadījumā notiek kas neparedzēts.
Pirmie franču apgaismotāji bija Voltērs un Monteskjē.18. gadsimtu Eiropas vēsturē pieņemts dēvēt par saprāta laikmetu, jo prāts tika pasludināts par galveno cilvēka dzīves noteicēju. Šajā gadsimtā notika lielas izmaiņas ikvienā Eiropas valstī - notika vairākas revolucionāra rakstura sacelšanās, kas beidzās ar revolūciju Francijā. Anglija pilnībā pārgāja uz kapitālismu, izveidoja veiksmīgu ārpolitiku un izvirzījās par vienu no vadošajām Eiropas valstīm attīstības ziņā. Šajā gadsimtā izvirzījās vēl viena spēcīga valsts - Prūsija, kurai bija ļoti spēcīga armija, kā arī Krievija palielināja savu ietekmi Eiropā, ko pierādīja Ziemeļu karš. Filozofiskajā ziņā pilnībā valdīja apgaismības idejas, šajā gadsimtā dzīvoja daudzi ļoti gudri un izglītoti cilvēki, kas gribēja šīs zināšanas izplatīt arī vienkāršās tautas vidū, kādēļ jebkura dzīves sfēra tika iespaidota no apgaismības idejām. Tas varbūt nedeva gaidītos rezultātus, jo tautas masas, kopumā ņemot, bija diezgan neizglītotas, tomēr deva nenovērtējamu ieguldījumu kultūras vēstures attīstībā kopumā. Gan filozofijā, gan mūzikā, mākslā, literatūrā, teātrī un zinātnē tika izdarīti ļoti daudzi atklājumi un tika radīti darbi, kuriem ir liela nozīme arī mūsdienās.…