“Skolēnu līdzpārvalde ir mazs, bet precīzs skolas kopienas atspulgs, kas lieliski parāda iekšējās attiecības visā skolā, vērtību sistēmas, paradumus un attieksmes.[1.]”
Joprojām notiek diskusijas par skolēna pārvaldes nosaukuma būtību. Vai tā būtu līdzparvālde, pašpārvalde, parlaments vai kā citādi. Līdzpārvaldes būtība slēpjas sadarbībā, virzība kopīgu mērķu sasniegšanā, savukārt, pašpārvaldes nosaukums rosina uz jautājumu – kas nosaka lemtspēju pārvaldē: vai paši skolēni (līdzpārvaldes pārstāvji) vai skolas vadība. Darbošanās skolēnu līdzpārvaldē veicina skolēnu vēlmi darboties, izpausties, iespēju sevi apliecināt un parādīt. Katrā skolā šīs līdzpārvaldes veidojas (tiek ievēlētas) atšķirīgi. Viens no variantiem var būt, ka pārvalde veidojas no katras klases ievēlot pārstāvi. Citās skolās ir izveidojušās vairākas partijas, kas piedāvā katrs savu programmu. Kura no šīm partijām vēlēšanās uzvar, tā darbojas līdzpārvaldē. Var arī tikt piedāvātas individuālas kandidatūras par kurām tiek balsots. Jaunajiem līdzpārvaldes locekļiem iepriekš sevi jāapliecina, jāizrāda iniciatīva un vēlme darboties skolas, skolēnu un citu skolas darbinieku, kā arī vecāku interesēs.
Atskatoties vēsturē, skolēnu līdzpārvaldes sākušas darboties jau 16.gadsimtā. To ieviesa vācu pedagogs Valentīns Trolendorfs Silēzijas ģimnāzijā. Kā vēlāk uzsvēra G.Keršenšteiners – “skolēnu pašpārvalde iemāca atbildību un principialitāti. [2., 70.]” Trīs gadsimtus vēlāk, t.i., 19.gadsimta 30.gados, Selestīns Frenē nodibināja audzināšanas iestādi, kuras pārvaldīšanā piedalījās skolēni. 1995.gadā tika sasaukta Latvijas pirmā skolēnu saeima. Pašlaik skolēnu līdzpārvalde darbojas jau daudzās skolās.
Lai līdzpārvalde spētu darboties, tai ir jāizvirza savi mērķi. Daži skolēni kā pašus svarīgākos līdzpārvaldes mērķus ir izvirzījuši kā, piemēram, “ietekmēt skolas dzīvi; pilnveidot pašiem sevi un savu dzīvi; labāk saprast, kā darbojas jebkura organizācija, ko nozīmē būt vadītājam, kā norisinās lēmumu pieņemšana, kāds ir jebkuras aktivitātes plānošanas, īstenošanas un izvērtēšanas cikls. [1.]” Mērķim jābūt izteiktam saprotami un skaidri. Lai pastāvētu kāda organizācija, bez uzstādītiem mērķiem nepieciešams izstrādāt arī nolikumu. Šai nolikumā tiek uzskaitīti parlamenta darbības mērķi un uzdevumi, izveide un vēlēšanas, parlamenta sastāvs un darbības organizācija.
…
