21.gs. straujā tehnoloģiju attīstību laikā – katra indivīda sasniegumus lielā mērā noteiks viņa pašnovērtējums, pašcieņa un pārliecinātā rīcība, tādēļ ļoti svarīgi apzināties, cik liela loma bērna ‘’ES’’ attīstībā ir pieaugušajam, kur pamatus liekam jau agrā bērnībā. Pietiekami augsts pašnovērtējums un pašcieņa cilvēkam vajadzīga, lai pieņemtu izšķirīgus lēmumus. Bez pašcieņas un pārliecinātības nav iespējama arī personības brīvība.
Bērna smaids ir īpatns labsajūtas rādītājs, kas liecina par bērna pašapziņu, pozitīvu sevis pieņemšanu, kas izpaužas jau bērna pirmajā dzīves gadā. Bērna attieksme pret sevi atklājas viņa pašnovērtējumā un pašpieņemšanā. Bērns pieņem sevi neatkarīgi no savām īpašībām. Ja vecāki bērnu mīl, nodrošina saskarsmi ar viņu, rodas pozitīvs pašnovērtējums. Tieši bērnībā veidoto ‘’ES’’ apzināšanos ir grūti mainīt.
Svarīgi jau no agras bērnības veidot pozitīvu priekšstatu par sevi, jo šis pozitīvais priekšstats darbojas kā filtrs, kas nosaka, kādā veidā bērns uztvers jebkuru informāciju turpmākajā dzīvē.
‘’Cilvēks, atšķirībā no visiem citiem dzīviem radījumiem, ir apveltīts ar pašatspoguļošanas spēju, t.i. viņam piemīt pašapziņa. Uz pašapziņas pamata viņam veidojas zināšanas par savu ārējo izskatu un par savu iekšējo psihisko pasauli. Psiholoģijā zināšanas un priekšstatus pašam par sevi sauc par ES- tēlu.(8;270).
Runājot par bērna ‘’ES’’ lieto dažādus jēdzienus- ‘’ES’’ apzināšanos,’’ ES’’ koncepciju, bērna pašapziņu u.t.t. Psihologi, R. Berns, N. Pieka, K. Rodžers, ‘’ES’’ koncepcijā izdala trīs galvenos elementus
1.‘’ES’’ tēls, bērna priekšstats pašam par sevi;
2.Pašnovērtējums, šī priekšstata afektīvs vērtējums ar dažādu intensitāti. Bērna pašuztveres un pašnovērtējuma priekšmets var būt bērna ķermenis, viņa spējas, sociālās attiecības un citas personības izpausmes. ‘’ES’’ tēla konkrētas iezīmes izsauc bērnā vairāk vai mazāk spēcīgas emocijas, kas saistītas ar sevis pieņemšanu vai noliegšanu.
3.Uzvedības reakcija, konkrēta rīcība, ko izsauc ‘’ES’’ tēls un pašnovērtējums.…