Gan atbalstītātji, gan arī eitanāzijas pretinieki izvirza spēcīgus argumentus, piemēram, atbalstītāji uzskata eitanāzija ir jāpieņem, jo neglābjami slimiem cilvēkiem ir tiesības atvieglot ciešanas viņiem ērtā un vēlamā veidā, personas dzīvības uzturēšana bez cerībām uz atveseļošanos izmaksā dārgi, sabiedrības lielākā daļa atzīst eitanāziju. Turpretī eitanāzijas noliedzēji uzsver, ka problēmu var risināt ar medicīniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību var atvieglot sāpes, pacienti, kuri pieprasa eitanāziju, var rīkoties depresijas ietekmē, neapjēdzot, ko tie dara, tādā veidā par oficiālu pašnāvību lemtu visi garīgi slimi, veci, nespējīgi, depresijā nonākušie, invalīdi. (Ballantine J.H., Roberts K.A., 2009:460)
Tikai tad, kad sabiedrība spēs palīdzēt un arī reāli palīdzēs saviem pilsoņiem, pašnāvību skaits samazināsies. (Zepa B., Zobena A., 1996:144)
Secinājumi
• Pašnāvības ir bijušas aktuālas dažādos laika posmos, arī mūsdienās tās nav zaudējušas savu popularitāti, joprojām ir kā sociāls fenomens.
• Emils Dirkheims ir socioloģijas zinātnes tēvs, kurš ir daudz devis strukturālajam funkcionālismam, ir sarakstījis nozīmīgus darbus, piemēram, „Pašnāvība”, „Darba dalīšana sabiedrībā”, „Socioloģiskās metodes kārtulas”.
• Tiek izdalīti 4 pašnāvību paveidi, kur katram ir savi iemesli un nozīme.
• Ir vērojama dažāda attieksme pret pašnāvību, kas ir atkarīga no dažnedažādiem faktoriem, piemēram, kultūra, tradīcijas, ticība utt.
• Pēc 2007.gada socioloģiskā pētījuma Latvija pēc pašnāvnieku skaita uz 100 000 iedzīvotājiem ieņem 5.vietu. Pirmajā trijniekā ir mūsu kaimiņvalstis.
• Vislielāko pašnāvību skaitu izdara vīrieši, savukārt sievietes vairāk pakļautas depresijai un ar to saistītām sekām.
• Mūsdienās pašnāvības nav zaudējušas savu sociālo fenomenu, tas ir aktuāls jautājums kā pasaulē, tā arī Latvijā.
…
