HACCP sistēma ir izveidota pārtiku ražojošajiem uzņēmumiem – pārtikas ražotājiem, pārstrādātājiem, izplatītājiem un tirgotājiem. HACCP ir uzņēmuma paškontroles sistēma, kas nepieļauj veselībai kaitīgu produktu nonākšanu līdz lietotājam. Tās pamatā ir mērķtiecīgu pasākumu kopums, kas novērš draudus cilvēka veselībai. Daļu no šīm darbībām kā obligātas pieprasa arī valsts. Tātad, izpildot šīs prasības, uzņēmējs ievēro valsts likumdošanu, jo bez tās uzņēmuma darbība faktiski ir nelikumīga.
Sistēma HACCP tika izveidota saistībā ar NASA kosmosa izpētes programmu 1970.gadā Amerikā. Hazard Analysis and Critical Control Points jeb saīsināti – HACCP latviski ir tulkojams kā draudu analīze un kritiskie kontroles punkti.
Sākotnēji tās mērķis bija ražot bez riska lietojamu pārtiku kosmiskajiem lidojumiem, kontrolējot katru atsevišķo pārtikas ražošanas posmu, un garantēt no patogēniem mikroorganismiem brīvu produktu, lai astronautiem ilgos kosmiskajos lidojumos nerastos nekādi sarežģījumi.
Vēlāk HACCP princips tika plaši adoptēts pārtikas ražošanas rūpniecībā, tādā veidā garantējot klienta piegādātās pārtikas drošību.
Tā kā zināšanas par pārtikas ražošanu gadu no gada paplašinās, nepieciešamība pēc pārtikas ražošanas drošības kontroles ir ļoti būtiska. Tāpēc astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados HACCP metode tika iekļauta Eiropas Savienības likumdošanā ar noteikumu, ka to ieviesīs arī visās dalībvalstīs.
Astoņdesmito gadu beigās šo sistēmu ievērojami atbalstīja Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization), kura savā kodeksā definē HACCP kā sistēmu, kas pasaulē garantē drošu pārtiku. Arī Austrālija, Tuvo Austrumu un citas valstis ievieš HACCP principus savā likumdošanā. Globālajā tirgū pārtikas drošībai ir sevišķi svarīga nozīme. Eiropas valstīs HACCP un kvalitātes pārvaldības sistēmas ir neatņemams nosacījums ikvienam ar pārtiku saistītam biznesam, jo uzņēmumi nevēlas riskēt ar savu labo vārdu. Ar sertificētas HACCP sistēmas palīdzību pārtikas sektorā iesaistītie Eiropas uzņēmumi ne vien demonstrē rūpes par patērētāju drošību, bet izmanto sertifikāciju arī kā efektīvu mārketinga līdzekli.
Latvijā obligātus pasākumus uzņēmumiem, kas saistīti ar pārtikas ražošanu, reglamentē Pārtikas aprites uzraudzības likums un Ministru kabineta rīkojums Nr. 130 (1998.14.04.) par Pārtikas uzņēmumu higiēnas prasībām.
Savā būtībā HACCP ir sistematizēta pieeja iespējamo draudu apzināšanai, to nozīmīguma novērtēšanai un draudu nepieļaušanai uzņēmumā. Tāpēc pārtikas nozarē kvalitātes sistēmas ieviešana bez HACCP nemaz nav iespējama, jo šī sistēma nodrošina primāro pārtikas produktu kvalitātes pazīmi – nekaitīgumu patērētāja veselībai.
Taču HACCP nosaka tikai kvalitātes vadības sistēmas vispārējos principus un metodes.
…
