Mūsdienās nozīmīga loma tiek piešķirta cilvēkam un viņa darbībai sabiedrībā. Pie svarīgākajām pazīmēm, kas raksturo cilvēku kā personību, ir jāpieskaita tiekšanās pēc zināšanām un to izmantošana savā un sabiedrības labā, pozitīva attieksme pret darbu un apkārtējiem cilvēkiem. Šo pazīmju ieaudzināšana pakāpeniski un atbilstoši vecumam jāsāk jau agrā bērnībā un jāturpina mācību iestādēs, tādējādi liekot pamatus sekmīgai personības pašaudzināšanai, kuras sastāvdaļa ir pašizglītība cilvēka mūža garumā. Galvenokārt cilvēki ar zemu izglītības līmeni un bez specialitātes mūsdienu sabiedrībā papildina ilgstošo bezdarbnieku rindas. Tādēļ mūsu jaunajai paaudzei ir jāieaudzina tieksme pēc iespējami augstas izglītības un profesionālās specialitātes. Sakarā ar nepārtraukti pieaugošo plaši pieejamo informācijas daudzumu visās dzīves jomās arvien lielāka vērība mācību iestādēs tiek veltīta tam, lai skolēnus sagatavotu zināšanu patstāvīgai uzņemšanai un pielietošanai. "Jāizmanto visas iespējas pilnveidot sevi un pašam veidot savu karjeru, uzlabot savu stāvokli sabiedrībā neatkarīgi no sociālās izcelsmes un sākuma izglītības " [ 16 ].
Temats par pašizglītības nozīmi personības attīstībā izvēlēts tādēļ, ka tas vienmēr visos laikmetos ir bijis aktuāls un savu nozīmīgumu nav zaudējis arī mūsdienās. Gluži pretēji, " mūsdienu apstākļos izglītība nevar aprobežoties tikai ar jaunās paaudzes mācīšanu un audzināšanu. Svarīga ir ievirze pašizglītības un pašaudzināšanas vajadzību un iespēju attīstībai. Tai jānodrošina, lai indivīds varētu adaptēties mūsdienu apstākļos un sarežģītajās dzīves situācijās " [ 1,62 ].
Pedagoģisko zinātņu profesors V.Zelmenis uzsver skolēnu ievirzes pašizglītībā nozīmi. Mūsdienu cilvēkam jāmācās visu darba mūžu. To prasa zinātnes un prakses nemitīgā attīstība. Sevišķi strauji attīstās tehniskās zinātnes un ar tām saistītās prakses nozares - tehnoloģija un tehnika, kas piesaista vislielāko strādājošo skaitu. Profesionālā kvalifikācija nemitīgi jāpaaugstina arī citās nozarēs. To nosaka arī konkurence darba tirgū.
Tāpēc skolas audzinošais uzdevums ir jaunatni attiecīgi ievirzīt, veidojot un nostiprinot mācīšanās motīvus [19, 108 ].
Pētījuma priekšmets - pašizglītība.
Pētījuma objekts - personības ar dažādu izglītības līmeni.
Pētījuma mērķis - izpētīt pašizglītības iespējas un analizēt, kāds ir laukos dzīvojošo skolēnu un pieaugušo uzskats par pašizglītību.
Pētījuma hipotēze - izglītotiem cilvēkiem ar lielāku dzīves pieredzi ir pozitīvs uzskats par pašizglītības nepieciešamību mūža garumā.
Pētījuma uzdevumi :
1) izpētīt pedagoģiska un psiholoģiska rakstura literatūru par pašizglītības nozīmi cilvēku dzīvē;
2) uzskaitīt pašizglītības realizēšanas variantus;
3) veikt anketēšanu pamatskolas vecākajās klasēs un skolēnu vecāku vidū;
4) analizēt un apkopot iegūtos rezultātus.…
