Pasaules un cilvēku rašanās Seno Austrumu reliģiskajos priekšstatos

Nobeigums
Senās reliģijas ir ļoti plaši aprakstījušas pasaules radīšanu. Atšķirīgais šajās reliģijās ir dievu uztvere- dažās senajās reliģijās ir viendievība, dažās ir daudzdievība. Viendievība ir sastopama Ēģiptes reģiona reliģijās, daudzdievība vairāk ir sastopama Divupes reliģijās un Hinduismā. Viendievība nozīmē, ka reliģija vēršās uz vienu galveno Dievu, varbūt, ka maina savas formas- dienā viens, naktī otrs. Lai gan Ēģiptē bija vairāki dievi, ideja vērsta ir uz viendievību.
No šiem trim reliģiju veidiem, Indijas reliģijas visvairāk pievērš uzmanību visuma radīšanai. No sākuma nebija nedz esamība, nedz neesamība, tad radījās pirmā Vienība. Dievi pēc Hiduisma, parādījās pēc pasaules un visuma rašanos. Hiduismā nav konkrēta izskaidrojuma par šīs Vienības rašanos, bet ‘’Rigvēdās’’ ir savs izskaidrojums- tas nāca no Puruša, garīgs pirmssākums. Rigvēdas pastāvēja pirms Hiduisma.
Ēģiptes reliģijas mūsdienās jau ir izmirušas, bet to priekšstati par pasaules radīšanu aizvien ir pamats kādām mūsdienu reliģijām, piemēram, kristietībā. Ēģiptes reliģiskie mīti galvenokārt izsaka vienu teorija- radījās dievs Ra, pēc tam viņš radīja pārējos dievus, savukārt šiem dieviem bija savas stihijas, piemēram, Nuts un Geba ir debesis uz zeme. Šie dievi radīja zemi un cilvēkus. Ēģiptes reliģiskajos rakstos ir raksturīgi arī izgudroti dievi, lai padarītu mītus tēlainākus. Ēģiptiešiem nebija laika tecējums, tātad nebija arī apokalpises. Ēģiptieši arī uzskatīja, ka sākumā pasaule bija iegremdēta haosā- ūdeni, bet vēlāk pacēlās kalns, kas bija Ēģipte. Ēģiptiešu mitoloģija visvairāk pievērsa uzmanību kādiem dabas apstākļiem, un padarīja tos par dievu veidiem.
…