Nobeigums
Seno Austrumu reliģiskie priekšstati par pasaules un cilvēku rašanos ir tēma, kas aptver plašu Austrumu zemju reģionu, ko iespējams sadalīt sīkākās vienībās. Taču arī pašas Seno Austrumu valstis reliģiski un kultūras ziņā savstarpēji ir diezgan atšķirīgas. Zināmas savstarpējas līdzības ir saskatāmas, piemēram, tuvo Austrumu zemju radīšanas mītos – Ēģiptes un Divupes. Tuvo Austrumu zemēs reliģijai bija teju vai galvenā, noteicošā loma cilvēku dzīvēs, jo ar maģijas, pārdabiskuma klātbūtni saistīja it visu. Seno Austrumu rietumdaļā – Indijā un Ķīnā – uz pasaules un cilvēku radīšanu raudzījās gan caur reliģijas prizmu, gan arī centās izdarīt kādus secinājumus, skolotāji izstrādāja dažādas mācības, kuras apkopoja un uz to pamatiem izveidojās reliģijas. Ja austrumdaļā reliģija veidojās pašas civilizācijas starpā, tad rietumos tai parasti bija līderis jeb reliģijas pamatmācību sacerētājs un ieviesējs.
Reliģijām jeb ticībām piemīt pārsteidzoši liels spēks un ietekme, it sevišķi ietekmes saglabāšanā cauri laikiem. Reliģiskie priekšstati un tradīcijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Lai arī tie mainās vai sajaucas, gandrīz vienmēr tiek saglabātas vismaz dažas pirmatnējās, svarīgākās iezīmes. Reliģija cieši saistīta ar kultūras dzīvi un vēsturi. Savukārt pasaules un cilvēku radīšanas mīti vai teorijas, kurus ietver reliģijas vai reliģiskie priekšstati, ir liecības cilvēku mūžīgajai, neremdināmajai, taču tajā pašā dabiskajai vēlmei pētīt un izzināt, un šo vēlmi arīdzan esam spējuši pārmantot līdz pat mūsu dienām.
…